Pirmā pacēlās spārnos un pirmā nogāzās – neveiksmīgā padomju 'konkorde'

Luksuss, statusa apliecinājums, neatkārtojama pieredze un iespēja no Vecās pasaules nonākt ASV ātrāk nekā četrās stundās – britu un franču kopražojums "Concorde" patiesi bija unikāls, pat skaists aviolaineris un tam laikam apbrīnojams tehnoloģiskais sasniegums. Par "Concorde" spožumu un postu zina daudzi, taču izrādās, ka "Concorde" nebija pirmais virsskaņas pasažieru aviolaineris, kas pacēlās spārnos, – divus mēnešus agrāk savu pirmo lidojumu piedzīvoja steigā "sakniedētā" padomju versija "Tu-144", ko nu retrospektīvā var vērtēt kā pamatīgu izgāšanos Aukstā kara sāncensībā par slaidāko un spējīgāko virsskaņas aviolaineri.

Pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, kad līdz ASV triumfālajam brīdim kosmosa sacīkstēs – cilvēku nogādāšanai uz Mēness virsmas – vēl bija jāgaida teju desmit gadi, Padomju Savienība šajā cīkstiņā par prestižu bija vadībā. Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, pirmais vīrietis kosmosā, pirmā sieviete kosmosā, pirmais cilvēks, kas izgājis atklātā kosmosā, pirmā Mēness zonde. Tie un vēl citi sasniegumi visai pamatoti varēja radīt iespaidu, ka PSRS ir visai labas izredzes izrauties priekšā arī disciplīnā par pirmo pasažieru aviolaineri, kas spētu lidot ātrāk par skaņu.

Rietumos par virsskaņas pasažieru transportu konceptuāli sāka domāt jau 50. gados, vien mazliet vairāk nekā 10 gadus pēc tam, kad debesīs pacēlās pirmie lidaparāti ar reaktīvajiem dzinējiem, un vien dažus gadus pēc tam, kad ASV Gaisa spēku kapteinis Čārlzs Elvuds Jēgers eksperimentālajā "Bell X-1" pirmo reizi aviācijas vēsturē pārsniedza skaņas ātrumu. Papildu dzinulis kustināt iztēli šajā virzienā bija sekmīgā virsskaņas ātruma iznīcinātāju paaudze – padomju bloks varēja lepoties ar "MiG-19" un "MiG-21", bet ASV ar "F-100 Super Sabre" un "F-104 Starfighter". Ja jau militārie lidaparāti spēja "pārsist" skaņas barjeru, tad kāpēc lai to nevarētu arī pasažieru aviolaineri, vai ne?

Kaut vizuālās līdzības ir nepārprotamas (gluži kā gadījumā ar NASA daudzkārt izmantojamajiem kosmiskajiem lidaparātiem jeb šatliem un padomju kosmoplānu "Buran), apgalvot, ka "Tu-144" bija perfekta "Concorde" kopija, nevar. Taču, protams, industriālajai spiegošanai bija loma arī šajā stāstā.

Konstruēt drošu un praktisku aviolaineri lidojumiem virsskaņas ātrumā reaktīvo dzinēju lidaparātu ēras "pusaudža gados" bija milzīgs izaicinājums un prasīja risinājumu daudzām problēmām, ar kurām lidojumos zemskaņas ātrumā nebija jāsaskaras. Nerunājot par pavisam jaunu aerodinamisko korpusa un spārnu dizainu, bija jādomā arī par jauniem un karstumizturīgiem materiāliem, lai lidmašīnas korpuss bez pārāk lielām deformācijām spētu izturēt karstumu, kas rodas berzes rezultātā, traucoties cauri atmosfērai burtiski ātrāk par šautenes lodi.