"Brīnumu ar šīm zālēm nebūs," galveno vēstījumu, kas jāpatur prātā pēc šī raksta izlasīšanas, sarunas gaitā "Delfi" vairākkārt uzsver un uz pārsteidzīgu sajūsmu nemudina infektologs Uga Dumpis. Taču sava loma tām noteikti ir – "Merck" un "Ridgeback Biotherapeutics" izstrādātais pretvīrusu medikaments molnupiravīrs, visticamāk, kļūs par pirmo iekšķīgi lietojamo līdzekli pret Covid-19, kam ASV dota ārkārtas lietošanas atļauja. Tam varētu sekot arī atļauja no Eiropas Zāļu aģentūras (EZA). Ko molnupiravīrs spēj, ko nespēj, un kādi ir šķēršļi, kas liedz tam kļūt par daudzu gaidīto brīnumlīdzekli Covid-19 ārstēšanā?
Līdzīgi kā daudzi no medikamentiem, ko izmēģināja Covid-19 pacientu stāvokļa uzlabošanai, arī molnupiravīrs netika radīts specifiski Covid-19 ārstēšanai, bet izstrādāts jau krietni pirms tam. 2014. gadā Emorija Universitātē Atlantā, ASV, universitātes zāļu inovāciju programmā DRIVE ("Drug Innovation Ventures at Emory") lūkots atrast zāles pret Venecuēlas zirgu encefalīta vīrusu. Tika radīta zāļviela EIDD-1931, kas tālākā izpētē tika attīstīta līdz EIDD-2801 jeb medikamentam, kas nu zināms kā molnupiravīrs. Šis medikaments uzrādīja efektivitāti jau pret tādiem RNS vīrusiem kā gripa, Ebolas vīruss, kā arī vairākiem koronavīrusiem. Kāpēc molnupiravīrs? Izrādās, preparāta nosaukumam iedvesma rasta skandināvu mitoloģijā – Mjelnirs ir varenais Tora veseris, kas satrieks gabalos SARS-CoV-2 neatkarīgi no vīrusa varianta, kā izteicies "Merck" pētījumu nodaļas vadītājs Dīns Lī.
Kas pamudinājis šo pretvīrusu medikamentu ierindot šobrīd daudzsološāko kandidātu priekšgalā? Oktobra sākumā "Merck" paziņoja klīniskā pētījuma starprezultātus, un tie liecina, ka molnupiravīrs, ja laicīgi uzsākts kurss, var samazināt hospitalizācijas risku uz pusi, kā arī labi pasargāt no letāla iznākuma.
