Pirmo reizi vēsturē uz citplanētas jeb planētas ārpus mūsu Saules sistēmas fiksēta molekula, kas uz Zemes ir bieži sastopama. Runa ir par planētu WASP-33b un •OH – hidroksilu jeb hidroksilradikāli, liecina zinātniskajā žurnālā "The Astrophysical Journal Letters" publicētā pētījuma rezultāti.

Hidroksilradikālis ir hidroksiljona (OH–) neitrālā forma, kam ir par vienu relektronu mazāk. Tas ir brīvais radikālis, kas var veidoties, piemēram, Zemes atmosfēras augšējos slāņos, reaģējot ierosinātam atomārajam skābeklim ar ūdeni. Tas ultravioletā starojuma iedarbībā var veidoties arī no ūdeņraža peroksīda. Hidroksilrdikāļi sastopami arī starpzvaigžņu telpā, taču līdz šim nebija fiksēti citplanētas atmosfērā.

WASP-33b pati par sevi ir interesanta planēta. Tā atrodas ap 400 gaismas gadu attālumā no mums un pēc klasifikācijas ir tā dēvētais "karstais Jupiters" – milzīga gāzu planēta, kas, atšķirībā no mūsu Jupitera, ap savu zvaigzni riņķo ļoti ciešā orbītā, tādējādi ir ārkārtīgi karsta. WASP-33b gadījumā planēta zvaigznei atrodas tuvāk nekā Merkurs Saulei. Rezultātā planētas atmosfēra dienas pusē var sasneigt pat 2500 grādu pēc Celsija temperatūru – gana karstu, lai izkausētu vairumu metālu, raksta "Universe Today".

Plaša astronomu komanda – kopā vairāk nekā 20 pētnieku – novērojumos lika lietā "Subaru" teleskopu (attēlā apakšā), kas atrodas Havaju salās netālu no Maunakea vulkāna virsotnes un ko pārrauga Japānas Nacionālā astronomiskā observatorija.

Lielais karstums šajā gadījumā ir kā dāvana astronomiem – tā dēļ iespējams samērā detalizēti pētīt WASP-33b atmosfēru. Šajā superaugstajā temperatūrā atmosfērā esošie ķīmiskie elementi emitē starojumu ar specifisku spektrālo "parakstu". Planētai riņķojot ap savu zvaigzni un periodiski nedaudz attālinoties un pietuvojoties mums, novērotājiem uz Zemes, šajā starojumā arī vērojama ar zvaigznes apriņķošanu saskanīga un periodiska sarkanā nobīde (planētai no mums attālinoties) vai violetā nobīde (planētai tuvojoties). Tā spektrālanalīze ļauj noteikt atmosfēras ķīmisko sastāvu.
"Šie ir pirmie tiešie pierādījumi hidroksilradikāļu klātbūtnei ārpus Saules sistēmas esošas planētas atmosfērā," uzsver pētījuma vadošais autors Stevanuss Nugroho.
Ja uz Zemes hidroksilradikāļi veidojas atmosfērā, ūdens tvaikam mijiedarbojoties ar skābekli, tad uz "karstā Jupitera" WASP-33b hidroksilradikāļi, iespējams, rodas, lielajam karstumam no ārkārtīgi tuvu esošās zvaigznes sašķeļot ūdens tvaiku.

"Datos atradām vien ļoti nosacītu un vāju signālu par ūdens tvaika klātbūtni. Tas varētu atbalstīt ideju, ka šajā ekstrēmajā vidē ūdens tvaiks lielajā karstumā tiek iznīcināts un pārveidots hidroksilā ," "Universe Today" citē pētījuma līdzautoru doktoru Ernstu de Moiju.

Citplanētu atmosfēru pētniecība ir visnotaļ jauna astronomijas apakšnozare, un iespējas arvien detalizētāk izpētīt aiz Saules sistēmām tālu esošu pasauļu atmosfēras šobrīd vēl ir nepilnīgas. Viens no būtiskiem ieguvumiem šajā jomā noteikti būs Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa palaišana – to beidzot plānots kosmosā nogādāt šajā rudenī pēc vairākiem atceltiem un pārceltiem startiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit