2019. gada 26. decembrī NASA zondei "Juno" bija unikāla iespēja iemūžināt Saules sistēmas lielākā mēness un devītā lielākā objekta Ganimēda ziemeļpolu. Nu bildes publiskotas un aplūkojamas ikvienam kosmosa izpētes entuziastam.
Ganimēds, viens no Jupitera daudziem desmitiem pavadoņu, ir patiesi milzīgs un ir vienīgais Saules sistēmas pavadonis, kas ir prāvāks pat par planētu. Saules sistēmas mazākās planētas Merkura diametrs ir 4879 kilometri, bet Ganimēda diametrs – 5268 kilometri. Liela daļa Ganimēda ir ledus, un tas ir Saules sistēmā vienīgais mēness ar savu magnētisko lauku.
Uz Zemes magnētiskais lauks tostarp nodrošina, ka varam pieredzēt tādu vizuāli iespaidīgu parādību kā polārblāzma (to var redzēt arī dienvidu puslodē, tāpēc vispārināti to dēvēt par ziemeļblāzmu nebūs īsti korekti). Magnētiskais lauks ir spēcīgāks tieši Zemes polos. Polārblāzma pēc būtības ir optiska parādība, kuru izraisa lādētu daļiņu nokļūšana Zemes jonosfērā – jonizētajā atmosfēras slānī, kas ir augstumā no 60 līdz 1000 kilometriem – un mijiedarbība ar tur esošajām daļiņām. Polārblāzmu redzam dažādos veidos un krāsās, un šīs variācijas nosaka gan ķīmiskie elementi, ar kuriem daļiņas mijiedarbojas, gan augstums, kādā notiek šo daļiņu sadursmes.
Ganimēdam nav savas atmosfēras, kas mijiedarbotos ar lādētajām daļiņām, tādējādi Ganimēda poli pastāvīgi tiek "bombardēti" ar plazmu no Jupitera iespaidīgās magnetosfēras, raksta NASA.
Zondes "Juno" instruments JIRAM ("Jovian Infrared Auroral Mapper"), ar kuru tiek veikti novērojumu infrasarkanajā spektrā, ļāvis astronomiem ielūkoties, kādas izmaiņas šis "plazmas lietus" atstājis uz Ganimēda ziemeļpola ledu. "Šis ir fenomens, kuru ar "Juno" palīdzību varam pētīt pirmo reizi vēsturē, jo beidzot varam pilnībā redzēt Ganimēda ziemeļpolu," NASA citē "Juno" misijas analītiķi Alesandro Muru.
Ledus Ganimēda polos ir amorfs, jo Ganimēda paša magnētiskais lauks "vada" lādētās daļiņas uz poliem, traucējot ledum veidot kristālisku struktūru kā ledum Ganimēda ekvatora zonā.
"Juno" primāri tika izstrādāts tā, lai spētu uztvert infrasarkano starojumu pat 70 kilometru dziļumā Jupitera atmosfērā, taču to izmanto arī Jupitera pavadoņu pētīšanai. Zinot, ka 2019. gada 26. decembrī "Juno" atradīsies izdevīgā vietā, lai pavērtos labs skats uz Ganimēda ziemeļpolu, kas līdz šim nebija iemūžināts, astronomi sarosījās un sagatavoja zondi darbam. Minētajā datumā "Juno" uzņēma ap 300 attēlu no aptuveni 100 tūkstošu kilometru attāluma (tas ir gandrīz trīs reizes tuvāk nekā vidēji Mēness attālums līdz Zemei).
Šie dati palīdzēs sagatavot nākamo misiju uz Jupiteru – Eiropas Kosmosa aģentūra plānoto JUICE jeb "Jupiter Icy moons Explorer". Kā jau liecina nosaukums, tā primāri pētīs Jupitera ledainos mēnešus Ganimēdu, Kalisto un Eiropu. Piemēram, Eiropa ir viens no tiem Jupitera mēnešiem, kas jau labu laiku nodarbina astronomu prātus kā potenciāli laba vieta, kur meklēt dzīvības pēdas.
