Plēsējs bez medījuma? Par sērijveida slepkavību iemesliem, uzplaukumu un norietu

Kopš kulminācijas pagājušā gadsimta 80. gados ziņas par sērijveida slepkavībām ir gājušas mazumā. Vai tas nozīmē, ka sabiedrība kļuvusi “veselāka” vai labāk strādā drošības dienesti? Vai vēl ko citu? Teorijas ir vairākas.

70. un 80. gados Amerikas sabiedrībā šausmas ieviesa tādi sērijveida slepkavas kā Teds Bandijs, Džefrijs Dāmers un “Zaļās upes slepkava” (“Green River Killer”). Arī Padomju Savienībā tieši 80. gados šausmas sabiedrībā sēja Staņislavs Rogaļevs, kura kontā ir 22 upuri. Atceros no savas bērnības, ka pa Rīgu 80. gadu vidū klīda nostāsti par maniaku, kurš nogalinot sievietes melnās zeķbiksēs, – es kādu laiku tiešām izvairījos tādas vilkt!

Padarītais šos slepkavas ir padarījis gan par zinātnieku, jo īpaši psihologu un psihiatru, izpētes objektiem, gan par popkultūras zvaigznēm, lai arī ar treknu un baisu mīnusa zīmi. Jaunākais šajā pulkā – Džefrijs Dāmers, kuram veltītais “Netflix” seriāls “DAHMER-Monster: The Jeffrey Dahmer Story” tagad gāž rekordus.

Lai vai kā, tik šaušalīgu noziegumu sērijas tomēr ir gājušas mazumā. Protams, lielu apmēru slepkavības notiek, bet biežāk cilvēki dzīvību zaudē vienā kopējā negadījumā, apšaudēs vai pašnāvnieku sarīkotos uzbrukumos, nevis pa vienam, slepkavam šādus noziegumus pastrādājot 10 reizes. To apstiprina arī ASV statistika: 80. gados valstī darbojās apmēram 770 sērijveida slepkavas, nākamajā desmitgadē – par 100 mazāk (670), saskaitījis Redfordas Universitātes pētnieks Maiks Āmods. Vēl krasāk sērijveida slepkavu skaits samazinājās jaunajā tūkstošgadē, un 2016. gadā tādu bija palicis vairs tikai 100. 1987. gadā no sērijveida slepkavu rokas dzīvību ASV zaudēja 189 cilvēki, bet 2015. gadā – 30. Līdzīga aina paveras arī citur pasaulē, un šīm pārmaiņām piemeklēti vairāki skaidrojumi.