"Pingvīni savu koloniju apkaimē ar izkārnījumiem emitē visai bagātīgu dislāpekļa oksīda apjomu," skaidro pētījuma vadošais autors profesors Bo Elberlings no Kopenhāgenas Universitātes Ģeozinātņu un dabas resursu menedžmenta departamenta.
Normālos apstākļos dislāpekļa oksīds (N2O) ir bezkrāsaina, par gaisu smagāka gāze ar vāju, saldenu smaržu un piegaršu. Ieelpojot rada reibinošu efektu, tādēļ tiek saukta par smieklu gāzi.
Zinātnieki, kas pētīja karalisko pingvīnu kolonijas, "burtiski kļuva nedaudz "ku-kū" pingvīnu izkārnījumu dēļ," neslēpa Elberlings, piebilstot, ka pēc stundu ilga darba var būt arī dažādi nepatīkami blakusefekti – galvassāpes, nelabuma sajūta.
Kāpēc pingvīni ir tādas slāpekļa "rūpnīcas"? Protams, tas saistāms ar šo putnu diētu – galvenokārt zivīm un kriliem, kuros ir daudz slāpekļa. No pingvīnu izkārnījumiem slāpeklis nonāk augsnē, kur baktērijas to pārstrādā slāpekļa oksīdos. Protams, nedaudz amizantajā stāstā ir arī nopietnā daļa – šo savienojumu loma klimata pārmaiņās.
"Kaut slāpekļa oksīdu emisijas šajā gadījumā nav gana vērienīgas, lai ietekmētu Zemes kopējo "enerģijas budžetu", mūsu pētījums sniedz jaunas zināšanas par to, kā pingvīnu kolonijas ietekmē vidi šo koloniju tiešā tuvumā," AFP savu un kolēģu veikumu komentē Elberlings.
Pētījuma kopsavilkums lasāms šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
