Pirms svētku brīvdienām mudinājām noskatīties astronoma un fizikas fana Aivja Meijera un "Delfi" sagatavoto video, kurā Meijers parāda, kā no alumīnija nūjiņas izvilināt dažādu frekvenču skaņas. Uzdevām arī sešus jautājumus par video redzēto. Tad nu te arī pareizās atbildes!
Jautājums: kāpēc pirksti tika sasmērēti ar kalifoniju?
Atbilde: kalifonijs palielina atšķirību starp statiskā un dinamiskā berzes koeficienta vērtībām, tāpēc pirksti gurkst, vijoles lociņš kustina stīgu sīkiem rāvieniem, bet pirksti stienīša daļu periodiski pastiepj mazliet garāku, tā ierosinot un uzturot tā skanēšanu ar pašsvārstību frekvenci.
Jautājums: kādās frekvencēs tiek ieskandināta nūjiņa, turot pārējās norādītajās vietās? Kāpēc tā tika turēta tikai divos pirkstos?
Atbilde: pie 250 mm vai/un 750 mm atzīmēm – 5 kHz, pie 167 mm atzīmes – 7,5 kHz, pie 125 mm atzīmes – 10 kHz. Lai ar pirkstiem neslāpētu skaņu, stienīti drīkst turēt tikai atzīmētajās vietās – stāvviļņu mezglu punktos (nekustīgajās vietās). Bet nekā tievāka par pirkstiem cilvēkam nav "pie rokas". Turot stienīti kāda virstoņa mezglu punktā (vai pat divos), tieši šo virstoni arī izdodas ierosināt kā zemāko no vienlaikus skanošajiem. Pieskaršanās vai turēšana citās vietās ātri noslāpē vai pat neļauj ierosināt stāvviļņus.
Jautājums: kāda veida viļņi nūjiņā veido skaņu? Uzzīmē šos viļņus! Ņem vērā, ka tika veikti vairāki eksperimenti, tāpēc nepieciešams atbilstošs zīmējumu skaits ar paskaidrojumiem!
Atbilde: stienītī skaņu rada stāvviļņi. Iesvārstot ar pirkstiem, tie ir garenviļņi. Uzsitot ar āmuru pa sānu, tie ir šķērsviļņi. Uzsitot pa galu, – abi veidi kopā.
Jautājums: vai nūjiņas ieskandināšanai ar pirkstiem ir kāda atšķirība no uzsišanas ar āmuru pa galu?
Atbilde: kad tiek uzsists ar āmuru pa galu, dzirdami tie paši 2,5 kHz, bet jāpamana arī 830 Hz komponente. Respektīvi, vilkšanai ar pirkstiem ir viens tīrs tonis, bet sitiens ar āmuru – divu toņu maisījums.
Jautājums: kāds ir skaņas izplatīšanās ātrums nūjiņā? Aprēķini to!
Atbilde: v = λυ = 2 x 2500 = 1 x 5000 = 0,5 x 10000 = 5000 m/s.
Jautājums: kas mainītos, ja nūjiņai būtu citāds garums? Atbildi īsi! Nav jāmēģina uzskaitīt visas lietas, der kaut viens pareizs fakts.
Atbilde: piemēram, garāks stienītis dotu zemākas iepriekš apskatītās raksturīgās frekvences.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
