Pret Zemi pavērsts Saules plankums strauji kļuvis lielāks  (3)

Koronālās masas izvirdumi faktiski ir Saules vielas kūlis, kas "uzpeldējis" no Saules dzīlēm. "Šī viela ir plazma – gāze, kas ir uzkarsēta līdz tādai temperatūrai, ka tā ir jonizēta, proti, elektriski neitrālu atomu vietā ir sadalījusies un sastāv no elektroniem un joniem. Lādētu daļiņu kustību (atšķirībā no elektriski neitrālām daļiņām) ietekmē magnētiskie lauki – tās ir "piesaistītas" magnētiskajam laukam. Tāpēc vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," procesu "Campus" savulaik skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis.

Šis lādētu daļiņu izvirdums var trāpīt arī Zemei, to sasniedzot nepilnas diennakts līdz trīs diennakšu laikā. Atkarībā no tā, cik spēcīgs ir bijis šis izvirdums, tas notikumus uz Zemes var ietekmēt dažādi. Pārsvarā ir runa par atsevišķu mākslīgo pavadoņu izsišanu no ierindas un traucējumiem telekomunikāciju un elektrotīklos. Tāpat šādu spēcīgu izvirdumu gadījumā polārblāzmas, kas parasti redzamas vien tālu ziemeļos vai dienvidos, var arvien vairāk "migrēt" arī uz ekvatora pusi.

Saules uzliesmojumus pēc to stipruma klasificē A, B, C, M un X klases uzliesmojumos, kur pirmie trīs ir pārsvarā pārāk vāji, lai manāmi ietekmētu aparatūru uz Zemes. M klases uzliesmojumi jau ir gana spēcīgi, lai traucētu radiosakarus lielā augstumā, bet X klases uzliesmojumi var izraisīt traucējumus pat elektrotīklos uz Zemes.Šobrīd strauji augošā Saules plankuma uzliesmojumi ir C klases uzliesmojumi un tādējādi mums pamata bažām nav.

Taču, ņemot vērā to, cik strauji šis Saules plankums izpleties, vietne "Live Science" arī dziļāk iztirzāja jautājumu, vai Saules untumi var ne tikai pabojāt elektrotehniku, bet arī apdraudēt cilvēku veselību. Līdz šim spēcīgākā dokumentētā ģeomagnētiskā vētra ir 1859. gada Karingtona notikums. Tobrīd telegrāfa tīkls jau bija izvērsts pa visu ASV austrumu piekrasti, kā arī Eiropas ziemeļrietumiem. Dažas līnijas darbojās arī Indijā un Austrālijā, bet tās drīzāk bija izmēģinājuma, ne ikdienas ekspluatācijas līnijas. Tā bija tolaik modernākā elektriskā infrastruktūra, un attiecīgi arī tā, kas cieta no spēcīgās ģeomagnētiskās vētras – bojāts gan aprīkojums, gan burtiski esot aizdegušies pat telegrāfa līniju koka stabi. Daudzas līnijas uz vairākām stundām izsistas no ierindas. Tomēr nav ziņu, ka notikumi jebkā būtu apdraudējuši vai ietekmējuši cilvēku veselību un labsajūtu.

"Uzliesmojumiem nav būtiskas ietekmes uz mums. Cik spēcīgiem uzliesmojumiem un daļiņu plūsmai būtu jātrāpa planētai, lai "noslaucītu" no zemes virsas cilvēkus? Nezinu atbildi uz šo jautājumu, bet mēs nekad neesam piedzīvojuši pat tādu saules vētru, kas būtu gana spēcīga, lai atstātu jebkādu izmērāmu ietekmi uz cilvēku veselību," vietnei "Live Scienc" skaidro ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras pārvaldes eksperts Dags Isekers.

Jau vēstīts, ka Saule šobrīd ir tajā aktivitātes ciklā, kur Saules plankumu skaits turpina pieaugt. Nākamais Saules maksimums – fāze, ko raksturo vislielākais Saules plankumu skaits 11 gadu aktivitātes cikla laikā – gaidāms kaut kad 2025. gadā.