Pedagoģiski pareizi izmantotas tehnoloģijas var sekmēt progresu, bet, neprasmīgi izmantotas, tās var radīt dažāda veida riskus, norāda Linda Daniela, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece. Turpmākajās rindās iepazīsties ar viņas viedokli par tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
Izmantot pedagoģiski pamatoti
"Kāpēc mūsdienās vairs nevaram iztikt bez tehnoloģiju bagātināta mācību procesa? Tehnoloģijas un digitāli risinājumi var būt spēcīgs instruments, lai pārveidotu mācīšanos un pilnveidotu mācību vidi. Tās var palīdzēt stiprināt un attīstīt attiecības starp pedagogiem un skolēniem, aktualizēt mūsdienīgās pieejas un savstarpējo sadarbību. Taču, lai to sasniegtu, izglītības procesā jāizmanto tehnoloģiju un digitālo risinājumu iespējas un priekšrocības un jānodrošina tehnoloģiju, digitālo mācību līdzekļu un mācību tehnisko līdzekļu izmantošana izglītības vidē, tai pat laikā arī stiprinot pedagogu digitālās kompetences, lai šos līdzekļus izmantotu ne tikai izklaides nolūkos vai tikai noteiktu prasmju stiprināšanai. Būtiski tos izmantot pedagoģiski pamatoti un veicināt gan noteiktu prasmju attīstību, gan jaunu zināšanu konstruēšanu, gan arī tehnoloģiju bagātinātā mācību procesā sekmēt skolēnu radošumu un radošo darbību, kritisko domāšanu, spēju izstrādāt jaunus un inovatīvus risinājumus.
Ja līdz šim šīs digitālās kompetences pedagogi apguva pašmācības ceļā, atsevišķās mācību nodarbībās vai lekciju kursos, tad jau ar 2020. gada rudeni pirmos studentus uzņems Latvijas Universitāte jaunajā maģistra studiju programmā izglītības zinātnēs "Inovatīvas izglītības tehnoloģijas un dizains", kas pašreiz top kā viena no jaunās pedagogu izglītības sistēmas studiju programmām Eiropas Sociālā fonda projektā "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas" (Nr. 8.2.1.0/18/I/004). Šādas programmas realizēšana sekmēs, ka Latvijas Universitāte top par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un ieņem atzītu vietu starp Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju centriem. Esmu pārliecināta, ka šī programma pēc būtības radīs nozīmīgu pagriezienu visas sabiedrības un viedo specializāciju attīstībā, jo tieši izglītības vide ir tā, kas sagatavo jaunās paaudzes nākotnes izaicinājumiem.
Kāpēc pedagogi, ne programmētāji?
Lai sagatavotu cilvēkus viedām specializācijas jomām, ir nepieciešams jau skolās nodrošināt iespēju, ka bērni apgūst viedās pasaules darbības principus. Jaunveidotā studiju programma sagatavos tos pedagogus, kas ienesīs šīs pārmaiņas izglītības vidē, kur tehnoloģiju bagātināts mācību process notiks visās iespējamās dimensijās, izejot ārpus datortelpu robežām un izmantojot tehnoloģijas, tehnoloģiskos risinājumus, digitālos mācību līdzekļus, varētu radīt gan izpratni par tehnoloģiju darbības principiem, jaunu risinājumu izstrādi un sagatavotu nākamos studentus gan viedās specializācijas jomām, gan citām jomām, kurās tehnoloģijas var tikt izmantotas. Veidojot šo studiju programmu, man bija svarīgi, ka tehnoloģijas un tehnoloģiju radītās iespējas var izmantot gan, lai darbotos ar tām, lai programmētu un kļūtu par programmētājiem un inženieriem, gan to, kā tehnoloģijas var sekmēt iekļaujošas sabiedrības attīstību, jo to izmantošana var sniegt dažāda veida atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan tās var tikt izmantotas radošajās industrijās u.c. Kāpēc pedagogiem, nevis programmētājiem? Neapšaubāmi, šāda veida studiju programma ir nepieciešama tieši ar fokusu uz izglītības zinātnēm, jo pedagoģiski pareizi izmantotas tehnoloģijas var sekmēt progresu, bet neprasmīgi izmantotas tās var radīt dažāda veida riskus.
Šajā programmā būs iespējams apgūt gan zināšanas par pedagoģiskā procesa organizatoriskajiem principiem, lai sekmētu mācīšanos, gan apgūt zināšanas par psiholoģiskajiem fenomeniem, kas ietekmē mācīšanos, un kādas likumsakarības jāņem vērā, darbojoties digitālā vidē, kā sekmējama medijkompetences un digitālās kompetences attīstība. Studiju procesā būs iespējams diskutēt par digitālās vides tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem un modelēt mācību uzdevumus, kur apgūt nepieciešamās kompetences tehnoloģiju bagātinātam mācību procesam.
Studenti apgūs programmēšanas pamatprincipus, mācīsies, kā darboties ar izglītojošo robotiku, kā izmantot virtuālās realitātes piedāvātās iespējas, kā darboties ar 3D printeriem, kā veidot mājaslapas un izstrādāt mācīšanās platformas. Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt informācijas arhitektūras principus un citas aizraujošas zināšanas, kuras pārbaudīt praksē izglītības vidē. Tas viss jau ir mūsu ikdiena, bet tuvākajā nākotnē būs neatņemama un pašsaprotama sastāvdaļa. Varētu šķist, ka programmā būs iekļauti daudzi kursi ar fokusu uz informātiku un programmēšanu, bet tas tā nav, jo mūsu galvenais fokuss būs uz mācību satura, mācību līdzekļu izstrādi, pieejamo tehnoloģisko risinājumu izmantošanu mācību vidē, tātad – kā organizējams tehnoloģiju bagātināts mācību process, kā tehnoloģiju iespējas izmantot, lai mācīšanās notiktu.
Jaunā akadēmiskā maģistra studiju programma ļaus studentiem no jauno tehnoloģiju lietotājiem pārtapt par to lietišķiem attīstītājiem, pateicoties padziļinātai tehnoloģiju izpratnei, tehnoloģisko risinājumu dizaina izstrādei, apgūtai efektīvai komunikācijai, līderībai komandas darbā, un tad virzīties uz specializāciju dažādās izglītības zinātņu nozarēs, lai veicinātu, ka tehnoloģiju progress tiek izmantots izglītojamo jaunu zināšanu konstruēšanas atbalstam un sekmē viedās sabiedrības attīstību.
Tieši izglītības sistēma ir pamats, lai sagatavotu nākamās paaudzes dzīvei un darbam tehnoloģiju transformētā sabiedrībā, kur nepieciešams pārzināt tehnoloģiju izmantošanas pamatprincipus, sadarbību ar virtuālo un paplašināto realitāti, mākslīgo intelektu un izmantotu to ilgtspējīgas attīstības veicināšanai."
Autore Linda Daniela ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece. Pedagoģijas promocijas padomes priekšsēdētāja un Pedagoģijas Zinātniskā institūta direktore Latvijas Universitātē. Viņas pētniecības jomas ir tehnoloģiju bagātināta mācīšanās, inovatīvās pedagoģijas, izglītojošā robotika, digitālie mācību līdzekļi, virtuālās realitātes risinājumu izglītībai utt. Profesore ir autore un līdzautore vairāk kā 70 publikācijām, bijusi iesaistīta vairāk kā 30 pētniecības projektos, bijusi eksperte citu Eiropas projektu iniciatīvu izvērtēšanā.
