Tuvojoties Pasaules psihiskās veselības dienai, ko atzīmē 10. oktobrī, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāsta "RSU Veselības ekspresis" piektās epizodes uzmanības centrā ir jautājumi, kā uzlabot savu psihoemocionālo veselību ārpus ārsta kabineta. Par mākslas terapijas sniegtajām iespējām, kā arī par Latvijā jaunu metodi – dabas un piedzīvojumu terapiju – stāsta RSU viesdocētāja, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente un "Adventure Therapy Latvia" domubiedru grupas pārstāve Unda Avota un RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja, Latvijas Mākslas terapijas asociācijas vadītāja un mākslas terapeite Elīna Akmane.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vai brauciens ar laivām draugu pulkā var būt piedzīvojumu terapija? Kāpēc pat pastaiga pa mežu, prasmīga speciālista vadīta, var palīdzēt pie tādām smagām diagnozēm kā depresija vai posttraumatiskā stresa sindroms?

"Dabas un piedzīvojumu terapijā izmantojam dinamiskas, izaicinošas aktivitātes, lai izceltu ārā dažādas problēmas un terapeita vadībā grupā tās pārrunātu. Tas palīdz mainīt arī uzskatus, vērtības, paradumus. Balstāmies uz pieredzes izglītību un tās principu – tikai to, ko piedzīvojam, spējam pārnest reālajā dzīvē," stāsta Avota, kura ar domubiedriem nu jau divus gadus iedzīvina šo metodi Latvijā. "Piedzīvojumu terapija ir domāta tiem, kas nav gatavi sēdēt ārsta kabinetā 45 minūtes un runāt. Īpaši efektīva tā ir jauniešiem, jo daudzus no viņiem nevar sasniegt parastā veidā, jauniešiem vajag kaut ko aizraujošu un interesantu – tādu, kas pārspēj spēlītes telefonā."

Kā uzsver Akmane, vienkārša mākslas radīšana var būt terapeitiska un profilaktiski darboties veselības labā, mazināt trauksmi un veicināt apzinātību. Taču mākslas terapijā līdzās radošajam procesam notiek arī saruna – klients reflektē par radīto un terapeits sniedz atgriezenisko saiti, un tas var palīdzēt nopietnākos gadījumos. "Mākslas radīšana ļauj dziļāk un straujāk piekļūt problēmas saknei. Šī metode der gan somatiskām saslimšanām, kurām līdzās nāk emocionālie faktori, gan psihoemocionālām grūtībām, palīdzot izreaģēt un izprast emocijas," tā Akmane.

Abas speciālistes ir vienisprātis – ja cilvēkam ir specifiska diagnoze, kas prasa medikamentozu terapiju, tad gan mākslas, gan piedzīvojumu terapijas ir kā papildu rīki un resursi, kas palīdz viņam nostabilizēties un uzlabot kopējo veselības stāvokli.

Raidieraksts ir pieejams "Spotify" un "Podbean" platformās, kā arī klausāms RSU "YouTube" kanālā. Jaunais podkāsts savu nosaukumu aizņēmies no augstskolas un AS "Pasažieru vilciens" kopš 2013. gada kopīgi īstenotās akcijas "RSU Veselības ekspresis". Akcijas laikā īpašos reisos devās augstskolas mācībspēki un studenti, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un uzkrātās zināšanas sniegtu plašākai sabiedrībai. Tāds ir arī jaunā podkāsta mērķis, lielāku akcentu liekot uz starpdisciplināro aspektu, pie diskusiju galda pulcējot dažādu disciplīnu ekspertus, lai vienkāršās sarunās dalītos ar jaunākajiem atklājumiem un atgādinātu senas patiesības par to, kā varam dzīvot veselīgāk un harmoniskāk.

Tags

Garīgā veselība Veselības aprūpe RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form