Vispirms labās ziņas. Dienvidāfrikas pētnieku grupas veiktā izpēte liecina – kaut vīrusa pīķa proteīns ir mutējies, tas aizvien izmanto to pašu mehānismu, lai piestiprinātos mūsu šūnām, proti, ACE2 receptorus. Tātad vīruss ne pilnībā apiet imunitāti, kā arī labāka aizsardzība novērota tiem, kas bija gan pārslimojuši, gan saņēmuši divas "Pfizer" devas. Tādējādi ir pamats domāt, ka balstvakcīna varētu pastiprināt aizsardzību arī pret jauno omikrona paveidu, vietnē "Twitter" pētījuma datus komentē epidemioloģe un medicīnas statistiķe Liliāna Civjāne.
Alekss Sigals no Āfrikas Veselības izpētes institūta, kurš ir šī darba vadošais pētnieks, "Twitter" norādīja, ka dati patiesībā ir "labāki nekā viņš cerējis". Fakts, ka mehānisms, kā omikrona paveids inficē cilvēka šūnas, aizvien ir tāds pats, ļauj "mums problēmu risināt ar pašreiz pieejamajiem rīkiem."
Taču par efektivitāti – kaut šie ir neliela mēroga agrīni pētījumi un vēl nav recenzēti, sākotnējie dati liecina, ka aizsardzība pret omikrona paveidu pēc vakcinācijas ar "Pfizer" ir samazināta, ja salīdzina ar aizsardzību pret citiem vīrusa paveidiem.
Pētnieki, analizēja 14 plazmas paraugus no 12 pacientiem. Seši no pacientiem bija tikai vakcinēti, bet seši – gan pārslimojuši Covid-19, gan vakcinēti. Tālāk pētnieki skatījās, cik reizes plazmu vajadzēs atšķaidīt, lai tā neitralizē vīrusu. Jo vairāk reižu var atšķaidīt un aizvien sasniegt rezultātu (vīrusa neitralizēšana), jo labāka aizsardzība. Ja vīrusa paveidu ar D614G mutāciju pīķa proteīnā varēja neitralizēt, koncentrāciju samazinot pat 1321 reizes, proti, tā labi tika galā ar vīrusu, tad dati par omikrona paveidu nav tik iepriecinoši – šajā gadījumā vēlamais rezultāts sasniegts vien pie koncentrācijas samazinājuma 31 reizes. Tātad pret omikrona paveidu plazma bijusi apmēram 41 reižu mazāk efektīva.
Pētījuma vadošais autors Sigals to nodēvēja par "ļoti lielu sarukumu omikrona paveida neitralizācijā".
Taču atkal jāatgādina, ka labāki rezultāti bijuši tiem, kas gan pārslimojuši, gan saņēmuši abas "Pfizer" vakcīnas devas. Tādējādi balstvakcīna, visticamāk, samazinātu risku inficēties, kā arī risku saslimt smagi, spriež pētnieki.
Attēls: Alex Sigal et al.
Balstvakcinācijas nozīmi pirmdien uzsvēra arī infektologs Uga Dumpis.
Drīz pēc tam klajā nāca vēl viens neliels pētījums, ko veica Karolinska Institūta Zviedrijā zinātnieki. Tur secinātais pēc būtības arī ir līdzīgs – vakcinēto aizsardzība pret omikrona paveidu ir sarukusi, ja salīdzina ar aizsardzību pret citiem vīrusa paveidiem. Taču zviedru zinātnieku iegūtie dati liecina, ka sarukums ir mazāk dramatisks. Analizēta plazma divām kohortām – 17 nejauši izvēlētiem asins donoriem no Stokholmas un 17 slimnīcu darbiniekiem, kuri iepriekš pārslimojuši Covid-19.
"Gandrīz visi paraugi, kurus izpētījām, saglabāja zināmu neitralizējošu iedarbību pret omikrona paveidu. Neitralizējošās iedarbības sarukums ļoti variēja no parauga uz paraugu robežās no 1 līdz 23 reizēm," īsā ziņojumā par veikto pētījumu raksta zinātnieki un uzsver, ka šie dati ir sākotnēji un rūpīgi jāpārbauda gan pašai pētījuma autoru grupai, gan jāgūst neatkarīgu recenzentu apstiprinājums par gūtajiem secinājumiem.
Tāpat pētnieki norāda, ka saistībā ar omikrona paveidu steidzami nepieciešams turpināt izpēti par to, kāda varētu būt šī paveida izplatīšanās klīniskā ietekme, kā arī nepieciešami plašāki pētījumi par dabiskās un vakcinācijas rezultātā izstrādātās imunitātes aizsargspējām pret jauno paveidu. Jāatceras arī, ka šie ir "in vitro" pētījumi par plazmā esošo antivielu spēju neitralizēt vīrusu, nevis dati par to, kā cilvēka imūnsistēma kopumā tiek galā ar omikrona paveidu.
Dienvidāfrikas grupas pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.
Zviedrijas grupas pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.
