Tūkstošgadēm ilgi augstākā cilvēku būvētā struktūra bija Heopsa piramīda, lielākā no Gīzas piramīdām. Mūsdienās tā pārsteidz ar savu vēsturisko nozīmīgumu, bet ne vairs ar augstumu – nepilni 140 metri vairs nekas dižs nav. Īstais debesskrāpju bums sākās pagājušajā gadsimtā, bet šajā gadsimtā vairāki pārsniedza 600 metru atzīmi, ierindojoties megaaugsto ēku kategorijā. Jau desmit gadus rekordists ir 828 metrus augstais “Burj Khalifa” debesskrāpis. Taču projektētāji iecerējuši arī kilometru un jūdzi augstus gigantus. Cik augstu varam būvēt (un cik tas ir jēgpilni)?
Konstrukcijas, būves, ēkas
Pirmās par puskilometru augstākās ēkas parādījās vien pēc tūkstošgades mijas, bet par 600 metriem augstākas aizvien ir tikai četras – jau minētais "Burj Khalifa" Apvienotajos Arābu Emirātos, gandrīz 679 metrus augstais "Merdeka 118" Malaizijā, 632 metrus augstais "Shanghai Tower" Ķīnā un 601 metru augstais "Makkah Royal Clock Tower" Saūda Arābijā. Viss, kas virs 600 metriem, ierindojas megaaugsto būvju kategorijā, bet viss, kas virs 300 metriem, – superaugsto būvju kategorijā.
Protams, ir pietiekami daudz citu par 600 metriem augstāku būvju, taču jānošķir ēkas no tādām inženiertehniskajām konstrukcijām kā telekomunikāciju torņi un masti. Augstāki sakaru torņi par 646 metrus augsto Varšavas radiotorni, kas sabruka 1991. gadā, kopš tā laika gan arī nav uzbūvēti. Acīmredzami no tā lielas jēgas arī nebūtu.
