Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 prasījusi jau vairāk nekā 15 tūkstošus dzīvību, bet inficēto skaits visā pasaulē straujiem soļiem tuvojas pusmiljonam. Uz vakcīnu, visticamāk, nāksies gaidīt mēnešiem, ļoti iespējams arī krietni vairāk nekā gadu, un tas gadījumā, ja viss norit pēc labākā scenārija. Jaunu medikamentu izstrāde un apstiprināšana lietošanai, kaut potenciāli var būt raitāks process, tāpat ir laikietilpīgs. Tāpēc zinātnieki visā pasaulē cītīgi pēta jau arsenālā esošus medikamentus un potenciālu tos pielāgot Covid-19 ārstēšanai. Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi startu megapētījumam, kurā tuvāk tiks pētītas četras terapijas kā kandidāti Covid-19 ārstēšanai.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Aicinājums uz solidaritāti

Pagājušajā nedēļā plaši vēstīts par to, ka arī perspektīvākie vakcīnas kandidāti tikuši līdz klīnisko pētījumu posmam, proti, tiek izmēģināti uz cilvēkiem. Taču arī klīniskajiem pētījumiem jaunu vakcīnu izstrādē ir vairākas fāzes, kas nebūt nav ātrs process.

Kā podkāstā "Science Rules! With Bill Nye" skaidroja ASV epidemoloģe doktore Selīna Gaundere, "klīniskie testi vakcīnai būs pavisam citi, jo vakcīnu dodam veselam cilvēkam, lai novērstu inficēšanos. Medikamentus dodam jau slimam cilvēkam, tāpēc risku-ieguvumu izvērtēšana atšķiras. Zāļu apstiprināšana iespējama īsākā laikā," skaidro doktore.

PVO ģenerāldirektora Tedrosa Adhanoma Gebreiesusa (attēlā) 18. martā mediju brīfingā paustais aicināja uz solidaritāti.

PVO megaeksperiments: četri iespējamie varoņi cīņā pret Covid-19
Foto: AFP/Scanpix/LETA


"Kā jūs zināt, pirmie vakcīnu izmēģinājumi jau sākušies, vien 60 dienas pēc tam, kad Ķīna publiskoja vīrusa genomu. Tas ir milzu sasniegums. Godinām pētniekus, kas visā pasaulē ķērušies klāt sistemātiskai eksperimentālu zāļu izvērtēšanai, taču daudz nelielu pētījumu, katrs ar citu metodoloģiju, mums var nesniegt tos skaidros, nepārprotamos pierādījumus, kas nepieciešami, lai noteiktu, kuras zāles palīdzēs glābt cilvēku dzīvības. Tāpēc PVO un partneri organizē pētījumu vairākās valstīs. [..] Šis apjomīgais, starptautiskais pētījums radīts, lai ģenerētu mums robustus, nepārprotamus datus par visefektīvākajām zālēm."

Pētījumam dots nosaukums "Solidaritāte", un tajā iesaisti apstiprinājusi Argentīna, Bahreina, Kanāda, Francija, Irāna, Norvēģija, Dienvidāfrika, Spānija, Šveice un Taizeme. Gebreiesuss uzskata, ka vēl daudzas valstis pievienosies šim pulkam.

Ātrums pret "zelta standartu"

"Solidaritātes" pētījumā tiks izmantotas pēc iespējas vienkāršotas procedūras, lai teorētiski varētu iesaistīties pat tās slimnīcas, kas jau ir pamatīgi noslogotas.

Ņemot vērā situācijas nopietnību (slimnīcu noslodzi un daudzus smagi slimus pacientus) kā arī cerību par daudzu tūkstošu pacientu iesaisti un ātriem rezultātiem, netiks ievēroti daži medicīnisko pētījumu "zelta standarta" elementi. Šis pēc dizaina ir randomizēts kontrolēts pētījums, bet nav dubultakls. Dubultaklā pētījumā neviena no pusēm nezina, kuru terapiju kurš pacients saņem. Pētījumā, kas ir atklāts, nevar izslēgt placebo efektu, pacientam uzzinot, ka viņš tiek ārstēts ar vienu no PVO pastiprināti pētītajām zālēm.

Tomēr šoreiz PVO norādīja, ka nācās rast līdzsvaru starp strikti pēc visiem stingrākajiem priekšnosacījumiem veiktu pētījumu un ātrumu.

Vispārīgi par to, kā tas notiks. Vispirms pacientam apstiprina saslimšanu ar Covid-19. Ja viņu uzrunā kā potenciālo dalībnieku, pacientam jāparaksta piekrišana (īpaši sagatavota veidlapa), kuru tad ieskenē un nosūta PVO. Pacienta datus ārsts ievada PVO vietnē, tostarp fiksējot citas slimības, kas var ietekmēt Covid-19 norisi, piemēram, diabētu. Pēc tam ārsts PVO arī norāda, kuras no kandidātterapijām pieejamas konkrētajā slimnīcā, un PVO sistēma veiks randomizēšanu, proti, iedalīs pacientu grupā kā konkrētas terapijas saņēmēju.

"Pēc tam nekāda cita dokumentācija vai monitorings vairs nav nepieciešami. Ārstam vien pēc tam būs jāfiksē diena, kurā pacients vai nu tika izrakstīts no slimnīcas, vai nomira, kā arī slimnīcā pavadīto dienu skaits un tas, vai pacientam bija nepieciešams papildu skābeklis vai plaušu ventilācija. Tas arī viss," vietnei "Sciencemag" skaidro PVO par imunizāciju un vakcīnām atbildīgā departamenta pārstāve Ana Marija Henao-Restrepo.

Četras terapijas, kuras pētīt pastiprināti, palīdzēja noteikt zinātnieku kopa, kas jau kopš janvāra pastiprināti izvērtēja potenciālās terapijas. Kandidātu izvēli noteica gan efektivitātes potenciāls, gan līdz šim pieejamie dati par medikamenta drošumu, gan arī medikamentu pieejamība.

PVO megaeksperiments: četri iespējamie varoņi cīņā pret Covid-19
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Kandidāts Nr. 1 – 'Remdesivir'

ASV biotehnoloģiju kompānijas izstrādātais "Remdesivir" tika radīts cīņai pret Ebolas vīrusu un citiem radniecīgiem vīrusiem.

"Remdesivir" ar vēl vairākām kandidātvielām pērn pētīts Ebolas vīrusa uzliesmojumā Kongo Demokrātiskajā Republikā. Tas neuzrādīja vērā ņemamu iedarbību pret Ebolas vīrusu (divas citas kandidātvielas uzrādīja). Tomēr optimismu Covid-19 gadījumā vieš 2017. gadā veikti pētījumi Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhilā. Toreiz gan pētījumi veikti tikai laboratorijas apstākļos un uz dzīvniekiem, nevis klīniskajos pētījumos, iesaistot cilvēkus. Zinātnieki secināja, ka "Remdesivir" kavē jaunajam koronavīrusam radniecīgo SARS un MERS vīrusu replikāciju šūnās.

Tādējādi "Remdesivir", ja tā efektivitāte tiks klīniski pierādīta arī pret jauno koronavīrusu, vislabāk iedarbotos neilgi pēc inficēšanās, kad vīruss cilvēka organismā vēl tikai vairojas augšējos elpceļos. Te arī ieskicējas problēma – pašreiz pieejamie dati liecina, ka cilvēkiem brīdī, kad parādās pirmie Covid-19 simptomi, jau organismā vīruss ir pamatīgi savairojies.

Šobrīd "Remdesivir" efektivitāte tiek pētīta gan Ķīnā, gan ASV, un pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi aprīlī. Pagaidām ir vien atsevišķas gadījumu analīzes, piemēram, kāds jauns pacients ASV, Vašingtonas štatā, kura stāvoklis pasliktinājās, bet pēc "Remdesivir" saņemšanas uzlabojās jau nākamajā dienā, kā arī kāds pacients Kalifornijā, par kura izdzīvošanas iespējām ārstiem bija pesimistiskas prognozes, bet pēc "Remdesivir" saņemšanas viņš atlaba.

Tomēr jāuzsver, ka šie ir tikai atsevišķi gadījumi un pēc tiem nevar spriest par medikamenta efektivitāti un drošumu – tam nepieciešams plašs pētījums, un ekspertu ieskatā "Remdesivir" ir potenciāls. Tieši tāpēc tas ir viens no PVO eksperimentā iekļautajiem.

Kandidāts Nr. 2 – hlorokvīns

Hlorokvīns ir lēts un plaši lietots jau kopš 1945. gada, galvenokārt pret malāriju, un pierādīts, ka to droši var lietot gan bērni, gan citi riska grupu cilvēki, piemēram, grūtnieces.

Šo duetu – hlorokvīnu un hidroksihlorokvīnu – PVO sākotnēji negrasījās iekļaut pētījumā, taču mainīja domas 13. martā pēc sanāksmes Ženēvā, Šveicē. Galvenokārt tāpēc, ka daudzās valstīs šīm vielām jau pievērsta pastiprināta uzmanība, un tā esot veicinājusi nepieciešamību veikt rūpīgāku izpēti par hlorokvīna potenciālu. To, kāpēc PVO sākotnēji vairījās šīs zāles iekļaut pētījumā, iespējams, ieskicē līdzšinējā pieredze ar mēģinājumiem hlorokvīnu izmantot dažādu citu slimību ārstēšanā.

Pagaidām pieejamie dati par šo vielu efektivitāti Covid-19 ārstēšanā ir "šķidri", izsakoties maigi. Iedarbība pret jauno koronavīrusu pagaidām konstatēta tikai laboratorijā "mēģenē", kā arī ļoti maza mēroga pētījumos. Piemēram, Francijā pētījumā, kurā piedalījās 24 pacienti, secināts, ka hlorokvīns varētu veicināt atlabšanu.

25% no pacientiem, kas saņēma hlorokvīnu, pēc sešām dienām Covid-19 tests aizvien bija pozitīvs, turpretī tests pozitīvs bija 90% no tiem, kas hlorokvīnu nesaņēma.

PVO megaeksperiments: četri iespējamie varoņi cīņā pret Covid-19
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Hlorokvīns un hidroksihlorokvīns darbojas, samazinot skābumu endosomās – šūnu vezikulas, kurās iekļūst vielas un daļiņas, kuras šūna importē, tostarp tādējādi šūnā var iekļūt arī vīrusi. Tomēr jaunais koronavīruss SARS-CoV-2 izmanto citu mehānismu, kā piesaistīties pie inficējamās šūnas virsmas receptoriem – tā dēvēto "pīķa" vai "smailes" proteīnu (no vārda "spike"), kas ir viens no vīrusa strukturālajiem proteīniem un veido raksturīgos izaugumus uz vīrusa virsmas.

Šūnu kultūrās veikti eksperimenti pierādījuši zināmu hlorokvīna aktivitāti pret SARS-CoV-2, taču nepieciešamā deva ir ļoti liela un rada bažas, ka toksicitāte varētu būt pārāk augsta attiecībā pret ieguvumu – pretvīrusa iedarbību.

Iepriekš hlorokvīna efektivitāte pētīta pret Denges drudzi jeb Tropu drudzi, taču sākotnēji cerīgie rezultāti laboratorijās "aplauzās" klīnisko pētījumu fāzē. "Pētnieki šo vielu izmēģinājuši pret daudziem vīrusiem, un tas cilvēkos nekad nav izrādījies efektīvs. Nepieciešamā deva vienkārši ir pārāk augsta," vietnei "Sciencemag" komentē Gīsenas Universitātes plaušu infekciju eksperte Suzanne Herolda.

Līdz šim hlorokvīna iedarbību Covid-19 ārstēšanā visaktīvāk aizstāvējuši Ķīnas zinātnieki, kuri tostarp ziņojuši par labiem rezultātiem vairāk nekā 100 pacientu ārstēšanā, taču nav publiskojuši datus, kas šos apgalvojumus pierādītu. PVO norāda, ka Ķīnā hlorokvīna un hidroksihlorokvīna potenciālā iedarbība pētīta jau vairāk nekā 20 gadījumos, taču dati netiek publiskoti.

"PVO komunicē ar kolēģiem Ķīnā un saņēma apliecinājumus, ka sadarbība tiks uzlabota, taču dati par Ķīnas pētījumiem ar hlorokvīnu šobrīd nav publiskoti."

Šobrīd izskatās, ka hlorokvīna un hidroksihlorokvīna lietošanai ir vairāk risku nekā potenciālo ieguvumu, bet precīzu atbildi sniegs plašāki pētījumi.

Kandidāts Nr. 3 – 'Kaletra'

Ar nosaukumu "Kaletra" tirgū laistās zāles ir vielu "Ritonavir" un "Lopinavir" kombinācija. Tās 2000. gadā ASV apstiprinātas HIV infekcijas ārstēšanai, bet nu tiek izskatītas kā kandidāts cīņai pret Covid-19.

Abas šī medikamenta sastāvā esošās aktīvās vielas ir proteāzes inhibitori, citiem vārdiem sakot – bloķē enzīmu (proteāzi), kas iesaistīts HIV vairošanās procesā. Tādējādi vīruss nespēj normāli vairoties. "Lopinavir" nodrošina galveno iedarbību, bet "Ritonavir" palēnina "Lopinavir" noārdīšanos aknās. Šī kombinācija potenciāli, iespējams, var traucēt arī citu vīrusu, ne tikai HIV, vairošanos, un ir pētīta tās iedarbība gan SARS, gan MERS gadījumos, taču rezultāti ir neviennozīmīgi.

Pirmais vērienīgais pētījums Covid-19 kontekstā gan nevieš lielas cerības. Runa ir par Uhaņā veiktu pētījumu ar 199 dalībniekiem. Daļai ārsti deva šo aktīvo vielu kombināciju divreiz dienā, katru reizi pa divām tabletēm, plus arī standarta aprūpi, bet kontrolgrupa saņēma tikai standarta aprūpi. Abu grupu starpā netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības. Pētījuma autori gan norāda, ka visi šie pacienti bija smagi slimi, piektā daļa no tiem nomira, tāpēc mudina šo terapiju uzreiz "nenorakstīt" – ieteicams efektivitāti pētīt gadījumos ar pacientiem, kuru stāvoklis nav kritisks, vai gadījumos, kad terapija sākta ļoti savlaicīgi, uzreiz pēc diagnosticēšanas.

PVO megaeksperiments: četri iespējamie varoņi cīņā pret Covid-19
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kandidāts Nr. 4 – 'Kaletra' + interferons beta

Ceturtais terapijas kandidāts, ko "Solidarity" laikā pētīs PVO, ir jau minētais "Kaletra", bet pievienojot klāt interferonu beta. Vienkāršoti skaidrojot, interferoni ir vielas, kas veido dabisku aizsargmehānismu pret vīrusiem. Interferonus izdala jau inficētās šūnas, un tie piesaistās pie veselajām šūnām, paaugstinot to pretestību.

Interferons beta, ko izstrādājis Lielbritānijas biotehnoloģiju uzņēmums "Synairgen", sākotnēji iecerēts kā terapija pacientiem ar hronisku obstruktīvo plaušu slimību (HOPS). Nu ir cerība, ka interferona beta ievadīšana palīdzētu cīnīties ar jauno koronavīrusu īpaši tiem pacientiem, kam ir vāja imūnsistēma. Taču arī šeit, visticamāk, būtiski terapiju sākt laicīgi. "Ja interferons beta tiek dots, kad slimība jau krietni progresējusi, tas var novest pie vēl lielākiem šūnu bojājumiem," potenciālās briesmas ieskicē Gīsenas Universitātes plaušu infekciju eksperte Suzanne Herolda.

Šobrīd "Kaletra" un interferona beta kombinētā terapija tiek pētīta pirmajā randomizētajā kontrolētajā pētījumā ar MERS pacientiem Saūda Arābijā.

PVO uzsver, ka "Solidarity" pētījuma dizains un pieeja var tikt mainīta jebkurā brīdī – tā norise tiks pastāvīgi uzraudzīta, lai reālā laikā noteiktu – kura no četrām terapijām jāatmet, jo nav pat sākotnējo pierādījumu par efektivitāti, un kurā gadījumā jāturpina izpēte.

PVO megaeksperiments: četri iespējamie varoņi cīņā pret Covid-19
Foto: Shutterstock
Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Pasaules Veselības organizācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form