Foto: Publicitātes foto
Ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu Kalupes pamatskolas robotikas pulciņš ticis pie specializētiem robotiem, kas ļaus robotikas pamatus vēl labākā līmenī apgūt 19 pulciņa audzēkņiem.

Pulciņā darbojas bērni no 2. līdz 8. klasei. Mazākie pārsvarā nodarbojas ar robotu saskrūvēšanu jeb konstruēšanu, savukārt programmēšanas darbs tiek uzticēts vecāko klašu audzēkņiem. Nodarbības notiek vienu reizi nedēļā divas mācību stundas pēc kārtas.

Robotus iespējams vadīt ne tikai ar datoru, bet arī citām viedierīcēm – mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem. Nepieciešams vien uzstādīt savā ierīcē atbilstošo programmu (datorā "mBlock", mobilajās viedierīcēs "MakeBlock"). Nākotnē pulciņā plānots izmantot arī ārkārtējās situācijas apstākļos skolai piešķirtās viedierīces, kuras patlaban tiek izmantotas bērnu attālināto mācību nodrošināšanai.

Pildot dažādus uzdevumus, bērni mācās vadīt robotus, iziet šķēršļu joslas, ka arī gatavojas Latvijas mēroga sacensībām, kuras notiek ik gadu. Šogad ieplānotās sacensības Rēzeknē gan nenotika jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikto aizliegumu dēļ.

"Cik reizes bērni kādu darbību ieprogrammēs, tik reizes robots to arī dara. Vienu reizi pajokoja, 16 reizes ielika, mēs diezgan ilgi gaidījām. Bet es bērniem ļauju mēģināt, jo tikai sakot: "Dari tā un nekā savādāk!" bērniem tas apnīk. Viņi grib visu paši izmēģināt.
Jāļauj bērniem arī kļūdīties – tad interese nepazūd.
Teikšu godīgi – viņi ļoti gaida otrdienu, prasa vai pulciņš notiks. Bērni ar prieku tajā darbojas," pieredzē dalās Kalupes pamatskolas direktores vietniece, matemātikas un informātikas skolotāja Tatjana Romanceviča.

Šādu robotu katrā Latvijas skolā nav, bet Daugavpils novadā tādi ir vēl arī Vaboles un Randenes skolās.

Pulciņa ietvaros tiek attīstītas bērnu radošuma, loģiskās domāšanas, kā arī roku motorikas spējas. Nodarbošanās ar robotiem ir dažādu priekšmetu vienlaicīga apgūšana: "Vispirms tā ir mājturība, kaut kas no vizuālās mākslas, jo bērniem jāspēj šis robots salikt pareizi. Viena komanda man ļoti lēni strādāja, neprata pat saskaitīt "punktiņus." Attīstās arī telpiskā domāšana, lai viņi paši saprastu un iedomātos, kā tas strādā. Kad robots ir saslēgts, sākas informātikas daļa – programmēšana. To var izmantot arī mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā, ieprogrammējot robotam noteiktu ceļa šķērsošanas attālumu, vai arī izmantot robotu, lai (zinot laiku un ceļu) aprēķinātu tā kustības ātrumu. Robotiem ir arī gaismas un skaņas sensori. To visu var izmantot fizikas stundās," stāsta Romanceviča.

Kā piebilst skolotāja, robotu iegāde ir liels ieguvums skolas audzēkņiem, jo tie mācās pieņemt lēmumus paši. Iegūtās iemaņas tiem noteikti noderēs turpmākajās mācībās vidusskolā, un pavērs iespējas studēt tādās perspektīvās nozarēs kā programmēšana vai robotika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!