Kopā ar partneriem no 14 valstīm Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un klīniskās universitātes slimnīcas sadarbojas vērienīgā projektā, kura mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai, "Campus" informēja universitātē.
Eiropas Savienības atbalstītā projekta "Horizon 2020 Diamonds" rezultātā piecu gadu laikā plānots radīt molekulārās signatūras testu, ar kura palīdzību pāris stundās būtu nosakāms, vai paaugstinātu temperatūru pacientam izraisījusi infekcija, kā arī vai šīs infekcijas pamatā ir vīruss vai baktērijas. Šāds rīks mediķu rokās ievērojami uzlabotu diagnostikas tempus un ārstniecības iespējas sepses, meningīta un citu nereti dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos.
Ceļš līdz diagnozei pacientam, kurš slimnīcā iestājies ar drudzi, patlaban var būt garš un līkumains – mediķi veic vairākas asins analīzes, var tikt ņemti muguras smadzeņu šķidruma paraugi, veikta magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija. Nereti uz aizdomu pamata par bakteriālu infekciju ārsti izraksta antibiotiku terapiju, kas ir lieki gadījumos, kad infekcijas izraisītājs ir vīruss.
"Iespēja nekavējoties diagnosticēt pneimoniju, tuberkulozi, sepsi, meningītu un citas saslimšanas, kuras pavada drudzis, būs nozīmīgs izrāviens veselības aprūpē. Nākotnes medicīniskā diagnostika, iespējams, būs izteikti personalizēta un balstīsies molekulārajā signatūrā. Šodien šādi mērķi izklausās pēc zinātniskās fantastikas, taču līdzīgi savulaik tika uztverta ideja par C reaktīvā olbaltuma testu, kurš nu ir ikdiena un ar kura palīdzību var ātri noteikt akūtu iekaisumu," stāsta projekta zinātniskā vadītāja Latvijā, RSU vadošā pētniece, Pediatrijas katedras docētāja, asociētā profesore Dace Zavadska.
"Diamonds" projekta īstenošanā RSU darbojas ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Šis projekts ir nākamais solis pēc 2016. gadā aizsāktā "Perform" projekta, kam jānoslēdzas nākamgad, un kura ietvaros zinātnieki atklāja, kā mazināt nevajadzīgu antibiotiku lietojumu bērnu ārstēšanā, kas sirgst ar baktēriju un vīrusu izraisītām, bieži dzīvībai bīstamām slimībām.
Abi šie projekti balstās uz desmitgadi ilgušiem pētījumiem gēnu paternu jomā, zinātniekiem tiecoties izzināt, kuri gēni kā atbildes reakcija konkrētu saslimšanu gadījumos ieslēdzas un izslēdzas, veidojot noteiktu molekulāro signatūru. Iepriekšējos pētījumos, pielietojot molekulārās signatūras testus, bakteriālās infekcijas pierādītas ar 95-100procentu precizitāti. Pie šī projekta Londonas Impērijas koledžas zinātnieku vadībā strādā 28 partnerorganizācijas no Lielbritānijas, Austrālijas, Austrijas, Francijas, Gambijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Nepālas, Nīderlandes, Slovēnijas, Spānijas, Šveices, Taivānas un Vācijas. Starptautiskā pētnieku grupa veidos gēnu signatūru krātuvi, kurā būs apkopotas un veselības aprūpes speciālistiem pieejamas visu izplatītāko infekcijas un imūnslimību molekulārās signatūras. Salīdzinot tās ar pacienta asins paraugu, raiti varēs nonākt pie diagnozes.
Pētnieki plāno, ka piecu gadu laikā šī metode jau nonāks slimnīcās visā Eiropā. Kā uzsver Zavadska, Latvija būs viena no septiņām valstīm, kur 2023.-2024. gadā tiks testēts jaunais diagnostikas rīks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
