RSU psihologi izpētījuši pandēmijas provocētus psihiskās veselības traucējumus
Foto: Andrew Neel / cc

Aptaujā, ko starptautiska psihologu komanda īstenojusi 78 valstīs, secināts, ka katram desmitajam pandēmijas laikā izteikti pasliktinājusies psihiskā veselība – audzis distress, parādījusies depresīva uzvedība un pesimisms.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Faktori, kas visnegatīvāk ietekmē psihisko veselību, ir ienākumu samazināšanās un nespēja piekļūt ikdienā nepieciešamajām precēm. Psihiskā noturība pret pandēmiju ir izteiktāka iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni un spējām fleksibli pielāgoties situācijai, kā arī valstīs, kurās pieejami sociālā atbalsta instrumenti Covid-19 krīzē cietušajiem, secināts pētījumā, ko uzsāka Kipras Universitātes un Bāzeles Universitātes pētnieki. Pētījumā "COVID-19 IMPACT" kopā ar kolēģiem no Francijas, Honkongas, Itālijas, Īrijas, Kipras, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Šveices, Turcijas, un Zviedrijas piedalījās arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) psihologi.

"Pandēmijas sākumā mums bija neliels priekšstats par to, kāda ir valsts mēroga ierobežojumu ietekme uz iedzīvotājiem. Visas pieejamās zināšanas sakņojās nelielos pētījumos, kas veikti atsevišķos gadījumos karantīnas apstākļos. Tie liecināja, ka šādas drastiskas izmaiņas ikdienas rutīnā var radīt vai saasināt psihiskās veselības problēmas. Tā kā Covid-19 ierobežojumi vairāk vai mazāk skāra visus iedzīvotājus vienādi, mums bija neskaidrs, kāda būs to ietekme," norāda Bāzeles Universitātes profesors Endrjū Glosters.

Lai detalizētāk izzinātu, kā pandēmija provocē psihiskās veselības traucējumus, starptautiska pētnieku komanda aptaujāja 9565 cilvēkus.

Latvijā pētījums guva lielu atsaucību – tika aptaujāti 1285 respondenti, līdz ar to Latvija starp visām 78 iesaistītajām valstīm veido lielāko pētījuma apakšizlasi.

Pētnieku uzmanības centrā bija tādas psiholoģiskās sekas kā stress, depresija, emocijas un psiholoģiskā labklājība. Starp psihoemocionālo stāvokli prognozējošajiem faktoriem tika analizēta piederība valstij, demogrāfiskie faktori, ierobežojumu raksturs, sociālie un psiholoģiskie faktori.

"Citos pētījumos gūti līdzīgi rezultāti – aptuveni katrs desmitais no aptaujātajiem sūdzas par izteiktu pandēmijas ietekmi uz savu psihisko veselību. Novērojums, kas izceļas mūsu pētījumā, ir tas, ka 50 procentiem no aptaujātajiem tika konstatētas mērenas psihiskās veselības grūtības, kuras, pēc iepriekšējo pētījumu rezultātiem, var radīt turpmāku psihiskā stāvokļa pasliktinšānos," norāda RSU Psiholoģijas laboratorijas vadošā pētniece Jeļena Ļubenko.

Runājot par valsts līmeņa rekomendācijām, "COVID-19 IMPACT" pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrības veselības iniciatīvām jābūt vērstām uz cilvēkiem, kuriem trūkst sociālais atbalsts, un tiem, kuru finansiālais stāvoklis ievērojami pasliktinājies pandēmijas dēļ. Turklāt var secināt, ka profilaktiskie pasākumi iedzīvotāju psiholoģiskās elastības veicināšanai var mazināt pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu negatīvo ietekmi.

Lai arī kopumā visās 78 aptaujā iekļautajās valstīs rezultāti bija samērā līdzīgi, nacionālā griezumā iezīmējās pāris atšķirības. Piemēram, Honkongā un Turcijā psihologi novēroja izteiktāku stresa līmeni, starp ASV respondentiem novēroti izteiktāki depresijas simptomi, bet labizjūtas līmenis viszemākais bija Honkongā un Itālijā. Pozitīvākus rezultātus pētnieki novēroja Austrijā, Portugālē, Šveicē un Vācijā.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Garīgā veselība Veselības aprūpe RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form