RSU zinātnieki pēta: vai locītavu kaites var veicināt mentālās saslimšanas?
Foto: Publicitātes foto

Vai osteoartrīts un citas locītavu saslimšanas var izraisīt galvas smadzeņu funkcionālas izmaiņas, kas gadu gaitā rezultējas dažādās mentālās saslimšanās? Vai balsta kustības aparāta saslimšana var būt par iemeslu, piemēram, demencei? Uz šādiem jautājumiem atbildes meklē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stradiņa slimnīcas neirologs, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs Jānis Mednieks (attēlā pa labi, kopā ar kolēģi radiogrāferu Mārtiņu Baronu) šo pētījumu īsteno, izmantojot Latvijas Zinātnes padomes (LZP) grantu konkursā iegūto finansējumu.

Mednieks skaidro, ka locītavu saslimšanas rada iekaisuma molekulas, kas pārvietojas asinsritē un nokļūst citos orgānos, arī galvas smadzenēs, kur pakāpeniski, iespējams, var provocēt nevēlamas izmaiņas. Pielietojot tradicionālas metodes, šādas izmaiņas bieži neatklāj uzreiz. Pētījumā, pielietojot, piemēram, magnētisko rezonansi, galvas smadzeņu disfunkcija tiek atklāta jau agrīni, tāpēc ir iespēja uzsākt agresīvu ārstniecību.

Piemēram, demencē, kur ir jau nopietni smadzeņu šūnu bojājumi vai pat atmiršana, funkcionālas izmaiņas notikušas jau pirms 10-15 gadiem.

Ja savlaicīgi būtu sākta ārstniecība, slimība nebūtu izplatījusies. Būtiski uzsvērt, ka kognitīvie traucējumi nav sastopami tikai senioriem, bet arī jauniem cilvēkiem. Šis pētījums varētu palīdzēt noskaidrot cēloņus.

Kā Mednieks ar kolēģiem pēta šos procesus? Galvas smadzeņu pārbaude ar magnētiskās rezonanses aparatūru tiek veikta divām dalībnieku grupām. Vienā ir Austrumu slimnīcas osteoartrīta pacienti pēc operācijas, bet otrā ir pārbaudes jeb kontroles grupas pacienti, kuriem nav nekādu saslimšanu, kas varētu ietekmēt galvas smadzeņu funkcijas.

RSU zinātnieki pēta: vai locītavu kaites var veicināt mentālās saslimšanas?
Foto: Publicitātes foto

Mednieks stāsta, ka tikai nesen ir saņemtas atļaujas, tostarp Ētikas komitejas lēmums, ar kuru ļauts pētījumā iesaistīt Austrumu slimnīcas pacientus. Tuvākajā laikā sāksies šo pacientu galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses procedūras. Kontroles grupas dalībnieku pārbaudes notiek jau tagad.

Pētnieks stāsta, ka Stradiņa slimnīca ir saņēmusi otru magnētiskās rezonanses iekārtu, kas ļaus paātrināt pētījuma veikšanu. Pētījuma gaitā abu grupu dalībnieku rezultāti tiks salīdzināti, lai atklātu iespējamo locītavu slimības ietekmi uz smadzenēm.

Pētījumā secinātais varētu palīdzēt jau savlaicīgi izvairīties no smadzeņu saslimšanām un tādējādi novērst galvas smadzeņu funkcionālās izmaiņas, pirms tās vēl ir attīstījušās. Tikko parādās pirmās pazīmes, ka notiek kādas izmaiņas, uzreiz varētu veikt kognitīvos treniņus vai kādu citu terapiju, tātad īstenot ārstniecību, kas varētu novērst saslimšanu tās sākumposmā.

RSU zinātnieki pēta: vai locītavu kaites var veicināt mentālās saslimšanas?
Foto: Publicitātes foto

Pirmie pētījuma rezultāti varētu būt gaidāmi jau pavisam drīz. Kopumā LZP granta projekta īstenošanas termiņš ir 2021. gads, tomēr Mednieks plāno izdarīt pirmos secinājumus pavisam drīz – aprīlī.

Pētnieks neslēpj, ka daudzi jautā – kādēļ jāpēta problēma, kas ir miglā tīta, kuras rezultāts nav prognozējams, jo var arī izrādīties, ka osteoartrīts neietekmē galvas smadzeņu funkcijas? Zinātnieks atbild ar retorisku pretjautājumu: "Bet kāpēc būtu jāpēta tas, kā rezultāti ir prognozējami un jau zināmi?"

Ja ir kaut mazākā varbūtība, ka izmaiņas ir iespējamas, pētījums jāveic, jo tāda ir zinātnieka misija, uzskata neirologs.

RSU zinātnieki pēta: vai locītavu kaites var veicināt mentālās saslimšanas?
Foto: Publicitātes foto

Tags

Rīgas Stradiņa universitāte Veselības aprūpe Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form