RTU zinātnieki ar aditīvo ražošanas tehnoloģiju izgatavo daļiņu paātrinātāja prototipu
Foto: Publicitātes foto

Ceturtdien, 24. novembrī, pirmo reizi vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā izgatavots jeb 3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips, kas ir paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā. Tas izveidots pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieka Gunta Pikura dizaina, projektā "I.FAST" sadarbojoties vairākiem starptautiskajiem partneriem, informē RTU pārstāve Dita Arāja.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No 15. līdz 18. novembrim izgatavotais prototips pirmoreiz tika eksponēts starptautiskajā aditīvās ražošanas konferencē – izstādē "Formnext 2022", kas notika Frankfurtē, Vācijā.

Pirmoreiz ar aditīvās ražošanas (additive manufacturing) tehnoloģiju ir izdevies vienā gabalā izgatavot svarīgu un sarežģītu gandrīz 400 milimetru garo paātrinātāja komponenti – Radio frekvences kvadrapolu (Radio Frequency Quadrupole – RFQ). Šī ir pirmā komponente daļiņu paātrinātāju kompleksā un veic daļiņu kūļa fokusēšanu, sadalīšanu un paātrināšanu.

"Tagad ir acīmredzams, ka nākotnē mēs arvien vairāk paātrinātāju kopienā iekārtas varēsim izgatavot ar aditīvās ražošanas tehnoloģijām," saka RTU profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims, kurš "I.FAST" koordinē moderno paātrinātāju tehnoloģiju daļu.

Inovācija tapusi Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) koordinētajā projektā "I.FAST" (Innovation Fostering in Accelerator Science and Technology), kura mērķis ir attīstīt inovatīvas paātrinātāju tehnoloģijas. Tajā sadarbojas vairāki partneri – RTU, augsto tehnoloģiju uzņēmums "TRUMPF", kas nodrošināja prototipa izgatavošanu, Milānas Politehniskā universitāte, Francijas Nacionālais nukleārās un daļiņu fizikas institūts, vācu uzņēmums "Fraunhofer IWS", kas specializējas pielietojamās lāzertehnoloģijās, kā arī CERN.

Aditīvā ražošana ir daudz ekonomiskāka par tradicionālajām tehnoloģijām, ja izgatavojamais objekts ir ar kompleksu, daudzveidīgu un funkcionālu dizainu un ir ražojams mazās vai vidējās sērijās. Turklāt, objektus izgatavojot slāni pa slānim pēc iepriekš izstrādāta 3D modeļa un materiāla struktūru veidojot tur, kur ir funkcionāla nepieciešamība, objekta izgatavošanai materiālu patērē efektīvāk, skaidro RTU pētnieks Andris Ratkus, kurš strādā "I.FAST".

Tomēr varš ir diezgan izaicinošs materiāls lāzera aditīvajai ražošanai, jo ir ar augstu siltumvadītspēju un gaismas atstarošanas īpašību. Tāpēc RFQ prototipa izgatavošanai tika lietots "TRUMPF" zaļais lāzers (green laser), ko varš absorbē efektīvāk. Veiksmīgā sadarbība ar "TRUMPF" nodrošināja iespēju lietot pilnīgi jaunu aprīkojumu – "TruPrint 5000 Green Edition", kas ļāva izgatavot viengabala RFQ, turklāt izstādē "Formnext 2022" minētā iekārta kopā ar RFQ prototipu piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.