Viktorija Vitkovska uzskata, ka bez smaga darba talantam nav nozīmes, un ikdienā profesionālajā darbībā arī vadās pēc šī moto. Mērķis ir tāls, ceļš līdz tam – sarežģīts, bet arī potenciālie darba augļi solās būt ļoti saldi, un ne tikai Vitkovskai, bet visai sabiedrībai. Jaunā zinātniece cer izstrādāt pretvēža zāles, kas nogalinātu vēža šūnas, bet saudzētu veselās šūnas, neizraisot nevēlamas blakusparādības. Vitkovska ir viena no tiem četriem doktorantiem, kas šajā akadēmiskajā gadā ar savu zinātnisko darbību izpelnījušies atzinību Latvijas Universitātes (LU) fonda stipendijas veidā. 1000 eiro mēnesī ļauj doktorantei pētniecisko darbību realizēt vēl augstākā kvalitātē.

No ascīdijām vien sudraba lodi pret vēzi neizliet

Viktorija Vitkovska studē LU Ķīmijas fakultātē un strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kur profesora Edgara Sūnas vadībā pēta vienkāršotus diazonamīda A analogus kā pretvēža līdzekļus.

Likumsakarīgi rodas jautājums – kas ir diazonamīdi? Tā ir strukturāli unikālu savienojumu klase, kas sastopama jūrā mītošos mugurkaulniekos – koloniālajās jūras ascīdijās. Izrādās, ka viens savienojums no šīs klases – diazonamīds A – efektīvi cīnās pret vēža šūnām.

"Diazonamīds A pirmo reizi tika izdalīts 1991. gadā no ascīdijām, kas savāktas no zemūdens alu sienām Filipīnu salās. No 256 gramiem sausās masas izdevās iegūt tikai 54 miligramus tīra diazonamīda A. Respektīvi, no viena kilograma ascīdiju iespējams iegūt nieka 200 miligramus nepieciešamā savienojuma," klāsta Vitkovska. Proti, no dabiskā diazonamīda avota – jūras ascīdijām – sudraba lodi pret vēzi izliet nevar, jo šī "sudraba" ir ļoti maz, tas ir grūti iegūstams.

Ir zināmas vien četras šī savienojuma iegūšanas metodes laboratoriskos apstākļos. Efektīvākā no tām tāpat prasa kopumā 20 soļus, bet efektivitāte ir tikai 1,8 procenti. Proti, no pieciem gramiem izejvielas pēc 20 soļiem tiek iegūti vien 90 miligrami produkta.