Saules stabs – kā un kāpēc veidojas šī skaistā optiskā parādība
Foto: Šo Saules staba foto ar viedtālruni uzņēmis Agris Ieviņš, domubieru grupas Foto Cēsis biedrs.

Gan trešdienas vakarā, gan ceturtdienas rītā vairākās vietās Latvijā bija vērojama optiskā atmosfēras parādība – gaismas (Saules) stabs. Ne viens vien šo skaisto skatu iemūžināja fotogrāfijās, no kurām dažas arī publicējam. Taču – kas īsti ir Saules stabs un kas šo parādību izraisa?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par Saules stabu saucam parādību, kad no horizonta uz augšu stiepjas vertikāls gaismas stabs. Saules stabu parasti varam novērot neilgi pirms saulrieta rietumu pusē un ap saullēkta laiku austrumos. Reizēm tas redzams pat tad, kad saule vēl (vai jau) ir aiz horizonta. Līdzīgus gaismas stabus var izraisīt arī citi spožas gaismas avoti, pat spožs ielu apgaismojums naktī. Taču tam nepieciešami konkrēti apstākļi atmosfērā.

Vertikālos gaismas stabus varam novērot tad, ja atmosfērā ir ledus kristāli.

"Saules stabs rodas, pateicoties krītošiem ledus kristāliem. Tie ir sešstūraini un plakani. Gaismas stabs rodas no plakano virsmu atspulgiem – katra šī virsma darbojas kā spogulis," "Delfi" skaidro astronoms un fizikas fans Aivis Meijers. Turklāt būtisks ir ledus kristālu novietojums – ja tie būtu izkārtoti haotiski, mēs nenovērotu vis vertikālu stabu, bet drīzāk ko līdzīgu izplūdušam pleķim ap gaismas avotu.

Saules stabs Cēsu pusē 14. aprīļa vakarā. Foto: Alens Opoļskis

Saules stabs Cēsīs 14. aprīlī. Foto: Laura Jakovļeva.

Taču izrādās, ka šiem ledus kristāliem pašiem dabiski "patīk" biežāk novietoties puslīdz vienādi – ar plakano virsmu pret zemi. Meijers iesaka pamēģināt nelielu eksperimentu ar A4 lapu: "Ja paņemam A4 lapu un turam to pirkstos tā, lai pret zemi būtu vērsta lapas mala, nevis plakanā virsma, un palaižam lapu vaļā, tā pati novietosies ar plakano virsmu pret zemi un, lidinoties pa labi un kreisi, kritīs lejā." Līdzīgi ar plakano virsmu pret zemi kritiena laikā izvietojas arī ledus kristāli, un tieši tāpēc gaismas stabs ir vertikāls. Jo vairāk šādu ledus kristālu atmosfērā, jo izteiktāks būs gaismas stabs.


Saules stabs Cēsīs 15. aprīļa rītā. Foto: Jānis Geseltiņš, domubiedru grupas "Foto Cēsis" pārstāvis.

Gaismas stabi ir radniecīgas optiskās parādības halo, kurus arī izraisa gaismas laušana ledus kristālos, kuri atrodas aptuveni piecu līdz 10 kilometru augstumā. Halo varam vērot gan ap Sauli, gan ap Mēnesi. Stiprā salā ledus kristāli gaisā var veidoties jau daudz tuvāk zemei. Šajā gadījumā tos mēdz tēlaini dēvēt arī par "dimanta putekļiem", un radītais halo efekts ir patiesi krāšņs, kā vari redzēt attēlā zemāk.

Saules stabs – kā un kāpēc veidojas šī skaistā optiskā parādība
Foto: Shutterstock

Tags

Fizika Astronomija Daba
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form