Foto: Shutterstock
Bērnu grāmatā par Nesu un Nesiju lielisks bija citplanētu viesa Knipucītiņumiņītiņimā Pintiķipinīša izbrīns, ka planēta Zeme no kosmosa izskatās zila un uz tās ir vairāk ūdens nekā zemes. Vēl lielāks izbrīns viņam varētu būt tagad, uzzinot, ka Zeme, neskatoties uz globālo sasilšanu un ledāju kušanu, izžūst...

Pēdējos gados mēs savām acīm un uz savas ādas varam novērot klimatiskās pārmaiņas – ziemas spelgoņi, kad bērni aukstuma dēļ nevar iet uz skolu, pēdējā laikā nav piedzīvoti, bet vasaras ir tropiski karstas pat mūsu platuma grādos. Pētnieki teic, ka Eiropu tas novedis pie gruntsūdeņu izžūšanas un tie joprojām nav atgriezušies iepriekšējā līmenī.

Kāda ir situācija ar sausumu un gruntsūdeņiem Latvijā, kas mūs sagaida un vai kaut kādā brīdī riskējam palikt bez dzeramā ūdens, vaicāju Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Ģeoloģijas nodaļas pētniekam, hidroģeologam Jānim Bikšem.

Kas "praktiskajam latvietim" pirmais ziņo par problēmām ar gruntsūdeņiem? Akas. Arī maniem kolēģiem lauku mājās esot izžuvušas pat tās akas, kurās vienmēr bijis ūdens.

"Mums Latvijā viscaur apakšā ir ļoti daudz ūdens. Ja jūs raksiet ar lāpstu bedri jebkur Latvijā, pēc metra vai dažiem metriem sāksies gruntsūdens. Tālāk visas iežu poras un spraugas ir pilnas ar ūdeni."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!