Senākās daļiņas uz Zemes ir trīs miljardus gadu vecākas par pašu Zemi
Foto: James St. John / cc

Zinātnieki, pētot pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uz Zemes nokritušu meteorītu, secinājuši, ka atsevišķas tā daļiņas ir pat par trim miljardiem gadu vecākas, nekā pati Zeme. Tiek lēsts, ka mūsu planēta ir aptuveni 4,54 miljardus gadu veca, bet senākajām daļiņām Merčisona meteorītā (attēlā) ir 7–7,5 miljardi gadu. Tādējādi tās ir vecākas arī par Saules sistēmu. Atklājums raksturots publikācijā akadēmiskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Kad zvaigznes iet bojā, daļa to materiāla tiek izsviesta izplatījumā. Šis materiāls pēc tam var piedalīties jaunu zvaigžņu, planētu, asteroīdu un citu objektu radīšanā.

"Tās ir reāli, taustāmi zvaigžņu materiāla paraugi, īsti zvaigžņu putekļi," komentējis pētījuma vadošais autors un Čikāgas Universitātes asociētais profesors Filips Heks.

Kā notiek šāda meteorītu sastāva analīze? Pētījuma līdzautore Dženika Grēra skaidro, ka "viss sākas ar atsevišķu meteorīta fragmentu sadrupināšanu, pulverizēšanu. Tiek iegūts kaut kas pastai līdzīgs ar ļoti nepatīkamu smaku – ož pēc sapuvuša zemesriekstu sviesta. Šī pasta pēc tam tiek šķīdināta skābē, līdz pāri paliek tikai zvaigžņu putekļu materiāls."

Heks šo procesu salīdzina ar siena kaudzes nodedzināšanu, lai atrastu tajā paslēpto adatu.
Lai noskaidrotu, cik sens ir minētais zvaigžņu materiāls, pētnieki mērīja, cik ilgi tas ticis pakļauts kosmiskajam starojumam. Astronomijai veltītā Latvijas vietne Starspace.lv skaidro, ka "kosmiskais jeb galaktiskais starojums nāk no dažādiem ārpus Saules sistēmas esošiem avotiem, kas lielākoties ir saistīti ar iespaidīga mēroga katastrofām, piemēram, pārnovu sprādzieniem. Šādos notikumos veidojas augstas enerģijas fotoni un tiek paātrinātas subatomārās daļiņas."

Šīs daļiņas tad arī ceļo cauri galaktikai un caursit dažādus cietus objektus, šajā gadījumā arī Merčisona meteorītu.

Pētnieki meteorītā atrasto zvaigžņu putekļu datēšanai izmantoja konkrētu neona izotopu – Ne-21.
Heks šo metodi skaidro ar analoģiju – tas ir līdzīgi kā izlikt lietus laikā ārā spaini. Pieņemot, ka lietus intensitāte ir nemainīga, pēc ūdens daudzuma spainī iespējams aprēķināt, cik ilgu laiku tas atradies lietū.

Izrādās, daļa no šiem zvaigžņu putekļiem ir krietni vecāki par Zemi un senākās cilvēku jebkad atklātās daļiņas – 7,5 miljardus gadu vecas. Turklāt Heks ir pārliecināts, ka Mērčisona meteorīta materiālā atrodamas vēl vecākas daļiņas, pētniekiem vien šobrīd tās ar pašreizējām metodēm nav izdevies konstatēt.

Iepriekš senākās daļiņas, kuru vecums noteikts ar neona izotopu datēšanu, bija 5,5 miljardus gadu senas.

Tags

Astronomija Meteorīti Visums

Comment Form