Pērn vasarā ceļu uz Marsu uzsāka trīs valstu kosmiskie aparāti – gan Apvienoto Arābu Emirātu pavadonis "Hope" jeb "Cerība", gan Ķīnas pavadonis un rovers misijā "Tianwen-1", gan NASA rovers "Perseverance" – līdz šim sarežģītākais robotiskais planētu pētnieks, kāds nogādāts kosmosā. Ap pulksten 21 pēc Latvijas laika NASA kanālā uzsākts tiešraidi, kurā varēs sekot līdzi misijas kritiskākajam posmam – sarežģītajam manevram, lai roveru veiksmīgi nosēdinātu uz Marsa virsmas Jezero krāterī. Šovakar uzzināsim, vai gadu laikā ieguldītais darbs un finanses atmaksāsies.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uz "Perseverance" liktas lielas cerības – tas daudzās jomās būs unikāls sarkanās planētas pētnieks. Ne tikai pirmo reizi dzirdēsim skaņas no Marsa, bet šis ir arī pirmais rovers, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir jau pavisam konkrēti meklēt kādreiz bijušas mikroskopiskas dzīvības pēdas, ne tikai noteikt, vai uz Marsa ir bijuši šādai dzīvībai labvēlīgi apstākļi.

Priekšā būs ļoti saspringts brīdis, kuru Marsa roveru misijā iesaistītie inženieri un pētnieki nereti dēvē par septiņām šausmu minūtēm. Lūk, kāpēc. Tā kā Marss no Zemes šobrīd atrodas aptuveni 203 miljonu kilometru attālumā, radiosignāls vienā virzienā ceļo 11 minūtes un tikpat – atpakaļ. Kas nozīmē, ka komandas došana roveram no misijas kontroles centra un atbildes signāla saņemšana prasa 22 minūtes. Tas ir vairāk nekā trīs reizes ilgāk par visu rovera nosēdināšanas manevra laiku – "septiņām šausmu minūtēm". Kad mēs te, uz Zemes, uzzināsim par "Perseverance" likteni (cerams, ka labvēlīgu!), tā būs jau vismaz desmit minūšu sena pagātne.

Septiņas šausmu minūtes – kā uz Marsa piezemēsies līdz šim sarežģītākais rovers
Foto: NASA

Tāpēc šajās septiņās minūtēs misijas vadības centram no Zemes nav iespējas neko ietekmēt – atliek vien cerēt, ka automātika savu darbu paveiks bez kļūdām, un tas nav nekāds vieglais uzdevums, jo līdz šim aptuveni puse Marsa misiju ir beigušās ar avāriju.

"Ļoti daudzām lietām jānorit pēc plāna, lai "Perseverance" droši nogādātu uz Marsa virsmas," vietnei skaidro misijas "Mars 2020" navigācijas, vadības un kontroles operāciju vadītāja NASA Reaktīvās kustības laboratorijā Svati Mohana.

Tiesa, veiksmīgu misiju īpatsvars pēdējās dažās desmitgadēs ir lielāks par neveiksmēm. Tās biežāk tika piedzīvotas misijās pirms tūkstošgades mijas.

Viss manevra kopums angliski tiek dēvēts par EDL jeb "entry, descent and landing" un raksturo trīs galvenās fāzes – kravas ievadīšanu Marsa atmosfērā, ceļu caur atmosfēru un bremzēšanu ar izpletni, visbeidzot – rovera nosēdināšanu uz virsmas.

Viss sāksies, lidaparātam neilgi pirms Marsa atmosfēras sasniegšanas atbrīvojoties no moduļa, kas nodrošināja nepieciešamo manevrētspēju un citas funkcijas vairāk nekā pusgadu ilgušajā ceļā uz Marsu. Jāņem vērā, ka Marsa atmosfēra ir aptuveni 100 reižu mazāk blīva par Zemes atmosfēru, tāpēc atmosfēra kapsulas bremzēšanā būs mazāks palīgs nekā kuģiem, kas atgriežas uz Zemes. Kapsula ar roveru Marsa atmosfērā ieies ar ātrumu aptuveni 19,5 tūkstoši kilometru stundā jeb vairāk nekā 5,4 kilometri sekundē. Kapsulas karstumizturīgais vairogs pasargās vērtīgo kravu.

Kad kapsula būs aptuveni 11 kilometrus no virsmas, atvērsies iespaidīgs izpletnis vairāk nekā 21 metra diametrā. Kapsulai strauji samazinot ātrumu, tā atbrīvosies arī no karstumizturīgā vairoga. Šajā brīdī "Perseverance" pirmo reizi tiks pakļauts tiešai Marsa atmosfēras iedarbībai – rovers pirmo reizi "iepazīsies" ar vidi, kurā strādās.

Šajā brīdī sāk strādāt autopilota sistēma, kas skenēs apakšā esošo reljefu un visu kravu vadīs uz drošu nosēšanās vietu. Šī misija ir pirmā, kura izmanto jauno "Terrain-Relative Navigation" autopilota sistēmu un gan ļauj mēģināt roveru nosēdināt jau daudz sarežģītākā reljefā, gan, protams, arī stipri palielina veiksmīgas nosēšanās varbūtību, salīdzinot ar "Curiosity" un vecāku paaudžu roveriem.

Pēdējā nosēšanās manevra fāzē spēlē iesaistās "gaisa ceļamkrāns" jeb īpaša, ar astoņiem dzinējiem aprīkota platforma, kas roveru nosēdinās uz virsmas ar trīs izturīgu trošu palīdzību. Kad rovers būs nosēdināts, troses tiks atvienotas, bet pati platforma aizlidos un nogāzīsies drošā attālumā no rovera.

Septiņas šausmu minūtes – kā uz Marsa piezemēsies līdz šim sarežģītākais rovers
Foto: NASA

Tālāk priekšā tikai jauni atklājumi! Līdz šim virkne NASA roveru pārspējuši cerības un ieplānoto ekspluatācijas laiku par vairākiem gadiem. "Perseverance" galvenais darba lauks būs apgabals tajā Jezero krātera daļā, kur, kā uzskata planētu pētnieki, pirms vairākiem miljardiem gadu varēja būt upes delta. Šobrīd jau virkne pierādījumu liecina, ka pirms aptuveni četriem miljardiem gadu Marss bija siltāka un arī mitrāka vieta ar blīvāku oglekļa dioksīda atmosfēru. Laika gaitā, zaudējot gan magnētisko lauku, gan pēc tam arī lielu daļu atmosfēras, planēta pakāpeniski atdzisa. Šobrīd temperatūras un ļoti zemā atmosfēras spiediena kombinācija ir tāda, ka šķidrs ūdens uz Marsa virsmas faktiski pastāvēt nevar. Tiesa, tiek uzskatīts, ka atsevišķās vietās zem virskārtas var būt nelieli šķidra ūdens rezervuāri.

Tags

Perseverance rovers Kosmoss Marss NASA Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form