Atklāt vienu no grandiozākajiem notikumiem Visumā – pārnovu – ir atzīstams panākums pat profesionāļiem ar iespaidīgiem teleskopiem un resursiem. Taču japānis Koiči Itagaki pierādījis, ka azotē obligāti nav jābūt doktora grādam astronomijā un pagalmā – milzīgai observatorijai. Viņš pamanījis pārnovas eksploziju 21 miljonu gaismas gadu attālumā esošā galaktikā, un jau pavisam drīz arī profesionāļi vērsa jaudīgākos cilvēku rīcībā esošos instrumentus pretī šim debess pleķītim. Šī nav pirmā reize, kad Itagaki apsteidzis pārējos – kā amatierus, tā profesionāļus.

Pārnova ir īsta kosmiskā kataklizma, krāšņa eksplozija. Tā savu mūžu beidz lielas, masīvas zvaigznes. Saulei nepietiek masas, lai šādi sava dzīves cikla beigās eksplodētu. Taču, ja pārnovas eksplozija notiktu mūsu galaktikā, Piena Ceļā, tad šī notikuma izstarotā gaisma uz brīdi varētu būt pat spožāka par Mēnesi. Vai bieži varam būt liecinieki šādiem grandioziem notikumiem?

"Paradoksāli, ka atbilde vienlaikus ir "bieži" un "reti". Pārnovas novēro citās galaktikās, kas atrodas ļoti tālu no mums. Kaut arī šīs pārnovas var būt tikpat spožas kā visa galaktika, lielākoties no mūsu perspektīvas ir runa par vāji spīdošām zvaigznītēm, kas tā arī nekad nav bijušas redzamas ar neapbruņotu aci. Savukārt mūsu galaktikā – Piena Ceļā – uzliesmošanas biežums novērtēts tā ap vienu līdz divām pārnovām gadsimtā," savulaik "Campus" skaidroja Latvijas Universitātes Astronomijas (LU) institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Lūk, vienu šādu tālu pārnovu atkal pamanījis japānis Itagaki. Tā atrodas apmēram 21 miljonu gaismas gadu attālajā galaktikā M101.

Šis skaistais kompozītattēls izveidots no M101 galaktikas novērojumiem gan infrasarkanajā, gan redzamajā gaismā, gan uztverot rentgenstarojumu.


Tā ir glīta spirālveida galaktika un visnotaļ populārs novērojumu objekts arī "pagalma astronomijas" entuziastu lokā, tāpēc kāds agri vai vēlu šo pārnovu būtu fiksējis, izdevumam "Popular Science" bilst Grants Tremblejs, Hārvarda-Smitsona Institūta astrofizikas centra eksperts. "Cilvēki visā pasaulē M101 galaktiku novēro katru nakti – kā entuziasti, tā lielas observatorijas, tāpēc pārnovu neizbēgami kāds piefiksētu. Taču man ļoti patīk fakts, ka tieši Itagaki ir tas, kas atradis kārtējo pārnovu," japāņa vērību slavē astrofiziķis un saka, ka viņam ir "leģendārs ķēriens" tieši šo notikumu fiksēšanā. Itagaki pirmais atklāja arī SN 2018zd pārnovu, kas beigās izrādījās pat pavisam jauna tipa pārnova.

Spied uz attēla tvītā un pievērs uzmanību spirālveida galaktikas "rokai" apmēram uz pulksten 11 – redzēsi iemirdzamies un izdziestam spožu gaismas punktiņu. Tā arī ir Itagaki atklātā pārnova!


Itagaki jaunatklātā pārnova tikusi pie nosaukuma SN2023ixf. Abreviatūra SN ir no vārda "supernova", 2023 norāda uz atklāšanas gadu, bet burti aiz gada uz to, kura pēc kārtas atklātā pārnova tā ir šogad. Uzlabojoties tehniskajām iespējām, tostarp arī amatieru kopienā, nu ik gadu tiek pamanītas simtiem šādas pārnovas, taču aizvien – tālās galaktikās, ne Piena Ceļā.
Itagaki šo spožo punktiņu M101 galaktikā piefiksēja 19. maijā un uzreiz par to paziņoja Starptautiskās Astronomijas biedrības vietnē, lai informētu par atradumu arī profesionāļus. Jau tuvākajās dienās pret šo pārnovu tika pavērsti arī "smagā artilērija" – gan Džeimsa Veba teleskops, gan Habla teleskops. Astronomi mērīs pārnovas gaismas līkni, proti, kā un cik strauji šis objekts pieņemas spožumā un pēc tam atkal kļūst blāvāks. Izmantojot dažādus teleskopus, novērojumi būs atšķirīgos elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonos – no rentgenstarojuma un infrasarkanā starojuma līdz pat mums redzamajai gaismai. Šie dati ļaus raksturot pašu zvaigzni, kas savulaik bija pārnovas vietā un nu ir eksplodējusi. Jāatgādina par vienu niansi – mums šis notikums ir jaunums, taču pati zvaigzne ir "mirusi" vairāk nekā 20 miljonus gadu. Tik ilgs laiks bija nepieciešams gaismai, lai sasniegtu Itagaki teleskopa lēcu.

Astronomi jau šobrīd var pateikt, ka šī ir otrā tipa pārnova. Kā jau minēts, tās rodas, kad masīva zvaigzne ir iztērējusi visu savu kodoldegvielu, zvaigžņu kodols kolapsē un gandrīz acumirklī atkal eksplodē, izsviežot kosmosā lielu daudzumu materiāla. Pārnovas izraisītās spīdēšanas analīze pēc laika ļaus aplēst arī aptuvenu zvaigznes masu un sastāvu.

Pārnovu, kamēr tā vēl mirdz naksnīgajās debesīs, var vērot jebkurš amatieris ar viduvējas klases teleskopu. Kā to ieraudzīt? Vispirms tev jāatrod M101 galaktika. Meklē daudziem vislabāk pazīstamo zvaigznāju – Lielos Greizos Ratus jeb Lielā Lāča zvaigznāju. Tad meklē Micaru, otro zvaigzni no lāča "astes" gala. Tad it kā turpini taisni starp Aliotu un Micaru, pievienojot vēl vienu šādu nogriezni. M101 būs apmēram tur.


Taču skaidrs, ka astronomijā "apmēram" neder, tāpēc, lūk, te arī jaunākš koordinātas Itagaki atklātajai pārnovai. Rektascensija: 14:03:38:562; deklinācija: +54:18:41.94. Astronomi-amatieri, jūs zināsiet, ko ar tām iesākt! Koordinātu atjauninājumiem var sekot līdzi Starptautiskās Astronomijas biedrības "Transient Name Server" vietnē, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit