Šobrīd Japānas kosmosa aģentūras JAXA zonde "Hayabusa-2" jau ir atceļā uz Zemi ar paraugiem no asteroīda "Ryugu". Ierašanās gaidāma decembrī, un iegūtais paraugs ir vien nieka 100 miligrami. Taču jau tuvākās diennkts laikā NASA lūkos iegūt prāvāku paraugu no Saules sistēmas "laika kapsulām" – asteroīdiem. Ja negadīsies tehniskas ķibeles, šim notikumam varēs sekot līdzi arī NASA tiešraidē (video meklē rakstā).
Kāpēc "laika kapsulas"? "Planētas un planētu pavadoņi laika gaitā mainās, bet šie nelielie ledus, akmens un metāla objekti nē. Asteroīdi ir kā kosmosā lidojošas laika kapsulas, kas var glabāt liecības par laiku, kad dzima Saules sistēma," preses konferencē pirmdien paziņoja NASA Planētu izpētes nodaļas vadītāja Lori Gleiza.
Šim brīdim NASA gatavojās ilgi – "OSIRIS-REx" (Origins, Spectral Interpretation, Resource Identification, Securiy, Regolith Explorer) zonde orbītā ap asteroīdu "Bennu" riņķojusi divus gadus, bet nu pienākusi misijas kulminācija, kad zonde centīsies iegūt paraugus nogādāšanai atpakaļ uz Zemes (mākslinieka ilustrācija titulbildē).
"Bennu" (nosaukums cēlies no putna seno ēģiptiešu mitoloģijā) ir asteroīds, kas nav diži lielāks par 500 metriem. Tā orbīta ap Sauli divos punktos krusto Zemes orbītu ap Sauli. Perihēlijā (tuvākajā punktā Saulei) asteroīds "Bennu" ir 0.897 astronomisko vienību attālumā, bet afēlijā (tālākajā punktā no Saules) jau 1.356 astronomisko vienību attālumā. Viena astronomiskā vienība ir vidējais attālums no Zemes līdz Saulei jeb aptuveni 150 miljoni kilometru.
Paraugu ievākšanas manevrs ir visnotaļ sarežģīts – nekas nevar noiet griezi, jo zondes kontakts ar asteroīdu ilgs vien sekundes. Šajā laikā zonde "OSIRIS-REx" pret asteroīda virsmu trieks spēcīgu gāzes strūklu, lai no virsmas paceltu gaisā sīku asteroīda fragmentu un putekļu mākoni, kuru savāktu kolektorā. Misiju uzskatīs par veiksmīgu, ja zondei izdosies savākt vismaz 60 gramus materiāla, bet inženieri lēš, ka optimistiskākajā scenārijā varētu tikt pat pie kilograma. Ja tas notiks, "OSIRIS-REx" būs izdevies ievākt lielāko paraugu apjomu kopš "Apollo" Mēness misijām pirms pusgadsimta. Paraugi, ievietoti izturīgā kapsulā, uz Zemes nonāktu 2023. gada septembrī.
Šī nebūt nav vienīgā NASA misija uz asteroīdiem. Gleiza preses konferencē uzsvēra – gluži kā paleontologiem jāizpēta vesels fosiliju klāsts, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par dažādām dzīvnieku sugām un Zemes attīstības posmiem, tā arī kosmosa pētniekiem nepieciešami paraugi no vairākiem asteroīdiem, lai gūtu detalizētu ieskatu par mūsu Saules sistēmas vēsturi.
Īpaši pētniekus interesē aminoskābes un citi oglekļa savienojumi, kas varētu būt spēlējuši nozīmīgu lomu dzīvības evolūcijā uz Zemes. "Ir labs pamatojums domāt, ka paraugs no "Bennu", kad pie tā tiksim, saturēs labu devu organisku molekulu, šo dzīvības pamatelementu," preses konferencē skaidroja NASA Godāra kosmosa lidojumu centra pētniece Džeimija Elsila.
NASA plānā ir vairākas misijas, kas darīs tieši to – 2021. gadā tiks palaista zonde "Lucy", kas paviesosies asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, bet zonde "Psyche" 2022. gadā sāks savu ceļu uz asteroīdu ar tādu pašu nosaukumu. "Psyche" pētniekiem ir īpaši interesants objekts, jo sastāv galvenokārt no metāla nevis iežiem vai ledus. Zinātniekiem vēl nav pilnībā droša izskaidrojuma, kā tas nācies, taču viena no hipotēzēm ir – "Psyche" patiesībā ir kādreiz bijušas planētas vai pavadoņa kodols, kas kaut kādu procesu ietekmē pazaudējis ārējos un mazāk blīvos slāņus.
"Tas ir pavisam unikāls objekts mūsu Saules sistēmā. Viena lieta, ko varu jums apsolīt – kad tur ieradīsies zonde, mūs gaida pārsteigumi," uzskata "Psyche" izpētes misijas pētniece no Arizonas štata universitātes Lindija Elkina-Tantona.
