Kamēr Latvijas austrumu rajoni februāra izskaņā beidzot tikuši pie ziemai raksturīgas rotas, Antarktikā valda vasara – konkrētajam reģionam silts laiks, kas attiecīgi arī nozīmē sniega un ledāju kušanu. Taču ne tikai – šoreiz sniegs iekrāsojies arī koši sārts. Kaut aina kā no šausmu filmas, tas neliecina par nupat notikušu pingvīnu slaktiņu, bet gan ir viens no daudzajiem klimata pārmaiņu signāliem, vēsta "LiveScience".
Attēlus ar sārto sniegu, ko paši pētnieki dēvē par "aveņu sniegu", uzņēmis Ukrainas zinātnieks Andrijs Zotovs. Attēli publicēti Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas "Facebook" vietnē, un tajos redzams, kā sniegs vietām pleķveidīgi, vietām dzīslās iekrāsojies spilgti sārts. Kāpēc tā?
Izrādās, "vaininieks" ir aļģe "Chlamydomonas Chlamydomonas nivalis", kas atrodama sniegotos apgabalos visā pasaulē. Šīs aļģes lieliski jūtas aukstos ūdeņos un arī sniegā. Kad laiks kļūst siltāks, sniegs sāk kust un aļģes sāk ziedēt, izplešot sārtas krāsas sporas.
Kā vēsta "LiveScience", šis fenomens nebūt nav jauns – tas fiksēts jau Aristoteļa dzīves laikā dažus gadsimtus pirms mūsu ēras un saukts gan par asins sniegu, gan mazāk poētiskos vārdu salikumos.
Sarkano krāsu aļģēm piešķir vieni no dabā izplatītākajiem pigmentiem – karotinoīdi. Kā jau var noprast pēc nosaukuma, tie ir tie paši pigmenti, kas piešķir krāsu burkāniem. Aļģu hloroplastos esošie karotinoīdi pilda arī citas funkcijas, piemēram, absorbē siltumu un aizsargā aļģes no ultravioletā starojuma.
Tas ir labi aļģēm, bet ne ledum un sniegam. Kaut skats krāšņs, pētnieku komanda ierakstā "Facebook" uzsvēra, ka ziedošais sniegs nav labas ziņas klimatam – sarkanā krāsa sliktāk atstaro saules gaismu nekā balta.
Jo vairāk siltuma aļģes absorbē, jo straujāk kūst ledus. Jo straujāk kūst ledus, jo ātrāk šīs aļģes izplešas, kas atkal noved pie lielāka aļģu skaita, kuras absorbē siltumu un veicina ātrāku sniega un ledus kušanu, un tā "uz apli".
Līdzīgs aļģu ziedēšanas process daudz vērienīgākos apmēros notiek arī ūdenstilpnēs visā pasaulē, un pētnieki neslēpj, ka nākotnē šādas ainas redzēsim arvien biežāk un biežāk kā uzskatāmu liecību klimata pārmaiņām.
