Kļūst arvien grūtāk nošķirt patiesas ziņas no viltus ziņām. Lai varētu orientēties dažādos viedokļos, nepieciešams apgūt argumentācijas pamatprasmes. Tās sevī ietver arī prasmi izvērtēt pasniegtās informācijas loģiskumu un patiesumu – par to vairāk uzzināsi šajā rakstā.

Mūsdienās lielā pieejamās informācijas daudzuma dēļ cilvēki var apjukt, katru dienu sastopoties ar nereti pretrunīgu informāciju par vienu un to pašu tēmu. Tādēļ nepieciešams analizēt sniegto informāciju un izvērtēt argumentus, ar kuriem lasītājus informācijas autors mēģina pārliecināt.

Kas vispār ir arguments? Tas ir apgalvojumu kopums ar secinājumu, taču "dabā" mēs visbiežāk to satiekam kā viedokli.

Piemēram:

  • pirmais apgalvojums – neviens no manām paziņām nav saslimis ar Covid-19;
  • otrais apgalvojums – vairāki avoti internetā apgalvo, ka Covid-19 neeksistē.

Tātad, secinām (un paužam viedokli), ka Covid-19 neeksistē?

Ne visi skaļie viedokļi, ko redzi "Facebook" ierakstos ar šokējošu bildi, ir loģiski. Ne visi argumenti ir vienlīdz pamatoti, un tikai tāpēc, ka kaut kas izklausās secīgi, nenozīmē, ka tas atspoguļo realitāti.

Lai izvērtētu argumenta kvalitāti, mums ir jācenšas atbildēt uz diviem jautājumiem:

  • Vai paustie apgalvojumi ir patiesi?
  • Vai apgalvojumi izklausās loģiski un vispār ir saistīti ar secinājumu, ko no tiem veic?

Pirmkārt, apgalvojumu patiesumam ir izšķiroša nozīme tajā, vai viedoklis kopumā būs pamatots vai nē. Ja kāds no apgalvojumiem ir nepatiess, mums jāizvērtē, vai pārējie apgalvojumi joprojām atbalsta secinājumu.

Laba argumentācija un pamatota viedokļa uzturēšana nav viegls darbs, tas prasa sekot līdzi jaunumiem un pieņemt to, ka, iespējams, visu šo laiku esi maldījies.

Atsaukšanās uz viltus ekspertiem, tikai sev tīkamu apgalvojamu atlasīšana jeb "ogošana datos" un citi faktu sagrozīšanas paņēmieni, ir veids, kā demagogi un dezinformatori panāk, ka viņu idejas izklausās pamatotas. Mūsu pašu iekšējie kognitīvie procesi, piemēram, aizspriedumi un stereotipi, arī ietekmē to, cik lielu nozīmi mēs piešķirsim dzirdētajiem apgalvojumiem.

Kad esam sapratuši, ar kādiem apgalvojumiem esam saskārušies, un sapratuši, ka tie ir patiesi un pamatoti, varam mēģināt atbildēt uz otro argumenta kvalitātes jautājumu.

Otrais solis apgalvojumu izvērtēšanā ir saprast, kas ir secinājums un kas ir apgalvojumi izlasītajā vai dzirdētājā. Piemēram, mēs esam eiropieši (secinājums), jo mēs taču dzīvojam Latvijā (pirmais apgalvojums), bet Latvija ir Eiropā (otrais apgalvojums). Šis gan ir ļoti vienkāršs piemērs. Interneta forumos, kur tiek apspriests 5G, vakcīnas un citas zinātniskas tēmas, arguments var būt ļoti sarežģīti izteikts un reizēm grūti atšķetināms. Tomēr, runājot aci pret aci, ir iespējams palūgt savam sarunu biedram "pa punktiem" paskaidrot, kāpēc viņš tic tam, kam tic. Tad šādus punktus ir krietni vieglāk izvērtēt. Jāpievērš uzmanība, vai apgalvojumi vispār ir saistīti ar secinājumu, tāpēc nevajadzētu sarunā, piemēram, par Covid-19 esamību vai neesamību iespraust faktus, lai arī patiesus, teiksim, par Ebolas vīrusu vai HIV.

Būsim racionāli! Ikvienam, kurš izsaka savu viedokli, tas būtu jābalsta uz faktiem un loģiku. Taču diemžēl realitātē tā nenotiek. Pirms dalāmies sociālajos tīklos ar ļoti skaistu, bet manipulatīvu un nepatiesu vēstījumu, mums katram ir atbildība izvērtēt arī argumentāciju, kas slēpjas zem šī stāsta. To nevar iemācīties vienā dienā. Cilvēks arī nevar būt eksperts visās nozarēs. Tomēr mums ir pa spēkam iemācīties atpazīst sašķobītu argumentāciju viltus ziņā. Atzīt, ka esam saskārušies ar informāciju, kas ir nepatiesa vai par kuras patiesumu mums ir grūti spriest, un pārraut maldinošas vai nepatiesas informācijas izplatības ķēdi.

--

Par šiem un citiem problemātiskās informācijas veidiem uzzini vairāk SkeptiCafe video un rakstu sērijā "Esi racionāls!", kas top ar CEPA un "Techsoup" atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!