Viens no pasaulē lielākajiem radioteleskopiem var tikt neatgriezeniski bojāts, ja inženieriem neizdosies steidzami rast risinājumu, kā struktūru stabilizēt. Jau augustā, vienai no instrumentu platformas struktūras papildtrosēm izslīdot no stiprinājuma un nokrītot uz reflektora, paneļos izrauts ap 30 metrus garš robs. "Campus" jau vēstīja, ka pirms nedēļas neizturēja viena no galvenajām trosēm, vēl vairāk destabilizējot struktūru. Nu atlikušajām jāiztur lielāka slodze, un ir pamats bažām – šī observatorija ir visai veca. Ja inženieri nepasteigsies ar risinājumu, ļaunākajā gadījumā instrumentu platforma uzgāzīsies virsū tieši reflektoram, izraujot gigantisku robu gan tajā, gan iznīcinot dārgos un vērtīgos instrumentus, vēsta "National Geographic".

"Manuprāt, izredzes ir 50-50. Viņi dara visu, kas iespējams, taču aizvien esmu nobažījies, ka ar to nebūs gana," par teleskopa likteni satraukts ir bijušais Aresibo observatorijas direktors Maikls Nolans, kurš šobrīd strādā Arizonas Universitātē.

Instrumentu paneli virs milzīgā reflektora, kura diametrs pārsniedz 300 metru, tur 12 galvenās troses, kas piestiprinātas pie trim torņiem – pa četrām pie katra torņa. Platforma ir apmēram 150 metru augstumā virs reflektora. Ja slodzi neizturēs vēl kāda no galvenajām trosēm, var sākties "domino kauliņu efekts", kas var novest pie platformas nokrišanas. Aptuveni 800 tonnu smagā platforma, krītot no tāda augstuma, nodarītu grandiozus postījumus reflektoram apakšā. Arī visi instrumenti pašā platformā sašķīstu gabalu gabalos.

Augustā, kad no stiprinājuma vietas izslīdēja palīgtrose, observatorijas darbinieki neesot bijuši pārāk satraukti. Struktūra šķita stabila. Laikus tika ieplānoti remontdarbi, kuriem bija jāsākas šajā otrdienā. Plānus izjauca galvenās troses pārplīšana pirms nedēļas.

Reflektoram nodarītie bojājumi pēc troses izslīdēšanas no stiprinājuma augustā.
"Kad pirmā trose pievīla, nebiju pārāk satraucies, biju pārliecināts, ka pēc dažiem mēnešiem bojājums tiks novērsts. Nu es esmu satraucies," pēc 9. novembrī notikušā "National Geographic" pauž Puertoriko Universitātes astronoms Ābels Mendezs, kurš regulāri savā darbā izmanto Aresibo teleskopu.
Paredzēts, ka platformu spēj noturēt arī tikai divas troses, pieņemot, ka tās ir perfektā tehniskajā stāvoklī, taču par to ir šaubas, ņemot vērā observatorijas cienījamo vecumu. Tornim numur četri (tas tā nodēvēts tāpēc, ka atrodas uz pulksten četriem, ja par 12 pieņem ziemeļu virzienu) nu ir palikušas tikai trīs galvenās troses. Ja vēl viena no tām neiztur slodzi un pārplīst, ir liela varbūtība, ka ar atlikušajām divām nepietiks platformas noturēšanai gaisā, kā tas būtu tad, ja troses būtu pirmā svaiguma.

"Tā ir ļoti nepatīkama situācija, bez šaubām. Kad divas troses plīst viena pēc otras, jebkurā brīdī var sākties ķēdes reakcija, plīstot vēl vairāk trosēm un galu galā nokrītot platformai," bažas neslēpj vēl viens bijušais observatorijas direktors Frenks Dreiks.

Šobrīd situācijas risināšanā iesaistītas vairākas privātas inženiertehnisko risinājumu kompānijas, kā arī ASV armijas militārie inženieri, kas novērtē situāciju un lūko nākt klajā ar pagaidu risinājumu struktūras nostiprināšanai, lai pēc tam varētu sākt jau nopietnāku renovāciju.

Foto: Shutterstock
Ja simtiem tonnu smagā instrumentu un mērierīču platforma nogāzīsies, radioteleskops faktiski tiks pilnībā iznīcināts.

"Visticamāk, samērā drīz zināsim, vai inženieri spēs izdomāt kādu "ielāpu" esošajai situācijai un noņemt slodzi (no atlikušajām balsta struktūrām)," spriež Nolans.

Kaut observatorija būvēta pirms 60 gadiem, tā aizvien ir nozīmīgs rīks astronomu rokās un palīdzējusi veikt virkni būtisku atklājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!