Sliktākais Covid-19 scenārijs: bezdarbība varēja nozīmēt 40 miljonus upuru
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Par laimi virsrakstā minētais skaitlis – 40 miljoni upuru – neīstenosies. Tas ir zinātnieku modelēts scenārijs gadījumā, ja jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai Covid-19 būtu ļauts izplatīties netraucēti, valstīm neieviešot nekādus preventīvus mērus. Kā zināms, jau vairākas nedēļas lielākajā daļā valstu ieviesti strikti pasākumi vīrusa izplatības iegrožošanai.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prominentas Londonas Impērijas koledžas pētnieku grupas modelētie scenāriji ieskicē dažādas ainas, taču vēstījums ir viens – nepieciešama ātra, izlēmīga rīcība pilnīgi visās pasaules valstīs, bet sabiedrībai valdību noteiktie ierobežojumi jāņem vērā, un sociālā (jeb drīzāk fiziskā) distancēšanās ir šobrīd labākais līdzeklis, lai iegrožotu slimības izplatību.

Londonas Impērijas koledžas paspārnē esošā Medicīnas pētniecības padomes Globālais infekciju slimību analīzes centra (GIDA – Centre for Global Infectious Disease Analysis) zinātnieki modelējuši vairākus dažādus scenārijus – pilnīgu bezdarbību un nereaģēšanu, tāpat vairākus citus scenārijus ar dažādas pakāpes ierobežojumiem un to kombinācijām.

Skarbākais scenārijs – tikpat postošs kā spāņu gripa

Pilnīgas bezdarbības scenārijs ieskicē skaudru ainu – ja vīrusam ļautu izplatīties netraucēti, proti, netiktu noteikti ne pulcēšanās ierobežojumi, ne ceļošanas ierobežojumi un ceļošanai sekojoša karantīna, ne slēgtas robežas, ņemot vērā vīrusa izplatības tendences, ar laiku inficētos 90% pasaules populācijas jeb aptuveni septiņi miljardi cilvēku (prognozes diapazons no 6,4 līdz 7,2 miljardiem). Saskaņā ar modelēto scenāriju, tas nozīmētu aptuveni 40 miljonus upuru jau šī gada laikā (prognozes diapazons no 35 miljoniem līdz 42 miljoniem). Tādējādi šī pandēmija upuru skaita ziņā būtu pielīdzināma spāņu gripai.

Sliktākais Covid-19 scenārijs: bezdarbība varēja nozīmēt 40 miljonus upuru
Foto: EPA/Scanpix/LETA

ASV vien šādā scenārijā ietu bojā aptuveni 2,2 miljoni cilvēku, bet Lielbritānijā – aptuveni pusmiljons. Un te ir runa par attīstītām valstīm ar labu veselības aprūpes sistēmu. Pētnieki uzsver, ka smagi slimu pacientu mirstības rādītāji turīgās un mazāk turīgās valstīs būtu krietni atšķirīgi.

Cits aspekts gan ir – nabadzīgākās valstīs caurmērā iedzīvotāju vidējais vecums ir mazāks, tādējādi, ņemot vērā, ka riska grupa ir gados veci cilvēki, valstīs ar gados vidēji jaunāku populāciju varētu būt mazāks smagi slimo skaits. Tiesa, arī šis ir neviennozīmīgs un komplekss jautājums – ziņojuma nodaļā par demogrāfisko raksturojumu arī minēts, ka nabadzīgākās valstīs kopumā ir lielāka citu infekcijas un hronisko slimību izplatība, īpaši bērnu vidū, kuri tādējādi varētu būt vairāk apdraudēti arī Covid-19 gadījumā, nekā tas novērots Ķīnā, ASV un Eiropā.

Šajā scenārijā Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā inficētos 2,1 miljards cilvēku, bet bojā ietu 15,3 miljoni. Eiropā un Centrālāzijā kopumā inficētos 802 miljoni, bet bojā ietu 7,28 miljoni. Dienvidamerikā un Karību reģiona valstīs inficētos 567 miljoni, bet mirtu 3,2 miljoni. Tuvajos austrumos un Ziemeļāfrikā – 419 miljoni inficēto un 1,7 miljoni upuru, Ziemeļamerikā 326 miljoni inficēto un 2,98 miljoni upuru. Dienvidāzijā 1,74 miljardi inficēto un 7,69 miljoni upuru, Āfrikas Subsahāras reģionā 1,04 miljardi inficēto un 2,48 miljoni upuru.

Īsumā – riska grupu profils dažādās valstīs var krasi atšķirties, bet bezdarbība jebkurā no tām varētu nozīmēt lielu skaitu upuru, pasaules mērogā ap 40 miljoniem.

Sociālā distancēšanās glābj dzīvības

Scenārijā, kad tiek ieviesti sociālās distancēšanās principi visas populācijas mērogā, kā arī uzlabotajā šīs rīcības versijā, kur īpaši tiek pasargātas riska grupas, nosakot vēl stingrākus saskarsmes ierobežojumus cilvēkiem vecumā virs 70 gadiem (te komplektā pēc noklusējuma nāk Covid-19 pozitīvo pacientu un visu pārējo mājsaimniecības iemītnieku karantīna un monitorēšana), upuru skaitu iespējams samazināt pat uz pusi.

Sociālās distancēšanās pasākumu ieviešana var palīdzēt vīrusa izplatību samazināt par 33% (diapazons no 30% – 38%), bet mirstību par 39% (diapazons no 19% līdz 55%, ņemot vērā atšķirības starp valstīm). Tādējādi sociālā distancēšanās vien, saskaņā ar šo modeli, izglābs 16 miljonus cilvēku.

Lai upuru skaitu, salīdzinājumā ar sliktāko jeb bezdarbības scenāriju, samazinātu par minētajiem 39%, tiek modelēti trīs atšķirīgi apakšscenāriji, pieņemot trīs dažādus vīrusa izplatības rādītājus. Ja katrs inficētais tālāk vidēji inficē 2,4 citus, mērķa sasniegšanai sociālā saskarsme jāsamazina par 37%. Ja šis rādītājs ir trīs inficētie no viena, tad sociālā saskarsme jāsamazina par 44%, ja rādītājs ir vidēji 3,3 inficētie no viena, sociālā saskarsme optimālā gadījumā būtu jāsamazina par 47%.

Sliktākais Covid-19 scenārijs: bezdarbība varēja nozīmēt 40 miljonus upuru
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ieviešot uzlabotos sociālās distancēšanas pasākumus, proti, īpašus un atsevišķus pasākumus nosakot riska grupu – senioru – aizsardzībai, upuru skaitu var samazināt par 49% (diapazons no 23 līdz 67%). Tas ļautu izglābt 20 miljonus dzīvību, ja salīdzina ar bezdarbības scenāriju. Atkal jāņem vērā demogrāfija – šī stratēģija nabadzīgākās valstīs situāciju mainīs salīdzinoši mazāk, gluži vienkārši tāpēc, ka tur ir mazāks gados vecu cilvēku īpatsvars.

Sociālās distancēšanās pasākumi, kā uzsver ziņojuma autori, palīdzēs pamatīgi samazināt plaisu starp pieprasījumu un veselības aprūpes sistēmu kapacitāti. Tiesa, arī šajā scenārijā pieprasījums pārsniegs kapacitāti teju visās valstīs.

Reakcijas ātrums ir izšķirošs

Saskaņā ar citā ziņojumā modelētajiem scenārijiem, par kuriem vari lasīt, klikšķinot šeit, ar nomākšanas stratēģiju saprot samazināt skaitu, cik cilvēkus inficē katrs inficētais, vidēji līdz vienam vai mazāk.

Savukārt šajā ziņojumā uzsvērts, ka plaša mēroga sociālās distancēšanās pasākumiem (samazinot saskarsmi par 75%), būs atšķirīgi rezultāti atkarībā no tā, cik ātri tie tiek ieviesti.

Modelēti divi scenāriji – pirmajā pasākumi tiek ieviesti, kad mirušo skaits nedēļā sasniedz 0,2 uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju, otrajā scenārijā, kad mirušo skaits nedēļā sasniedz 1,6 cilvēkus uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Ja it visas valstis ieviestu šos pasākumus pie sliekšņa 0,2, tad upuru skaitu varētu samazināt pat par 95%, proti, no nāves tiktu paglābti 38,7 miljoni cilvēku. Savukārt, ja pasākumi tiek ieviesti pie sliekšņa 1,6, modelētajā scenārijā izglābto skaits saruktu līdz 30,7.

Ātra un izlēmīga rīcība var samazināt upuru skaitu par 95%, glābjot 38,7 miljonus dzīvību. Azra Gani

Viens no ziņojuma autoriem doktors Patriks Vokers uzsver, ka pasaule vēl tuvākās nedēļas un mēnešus cīnīsies ar bezprecedenta akūtu sabiedriskās veselības krīzi, taču "mūsu atklājumi vedina domāt – valstīm priekšā izvēle starp intensīviem un dārgiem pasākumiem, lai iegrožotu vīrusa izplatību, un risku, ka veselības aprūpes sistēmu kapacitāte strauji tiks izsmelta. Spēja, izlēmīga un koordinēta rīcība šobrīd ļaus izglābt miljoniem dzīvību tuvākā gada laikā."

Profesore Azra Gani vēlreiz uzsvēra: "Ātra un izlēmīga rīcība var samazināt upuru skaitu par 95%, glābjot 38,7 miljonus dzīvību. Tajā pašā laikā uzmanība jāpievērš arī ierobežojumu ietekmei plašākā kontekstā, lai pasargātu ievainojamāko sabiedrības daļu no citām negatīvajām veselības, sociālajām un ekonomiskajām sekām."

Pētījuma autori uzsver, ka šajos modeļos netiek ņemtas vērā citas plašu ierobežojošo pasākumu radītās negatīvās sekas, taču skaidrs, ka tās būs iespaidīgas.

Pētnieki uzsver, ka šie ir modelēti scenāriji, kas palīdz ieskicēt Covid-19 krīzes postošo potenciālu un pieņemt lēmumus par dažādām ierobežošanas stratēģijām, bet nav uztverami kā precīzas prognozes par gaidāmo upuru skaitu katrā no valstīm. To varēs novērtēt tikai retrospektīvi.

Londonas Impērijas koledžas zinātnieku grupas ziņojumā, kuru vari izlasīt šeit, modelēto scenāriju datus nodos valstu atbildīgajām institūcijām, kur tie var kalpot kā daļa no informācijas kopuma turpmākās rīcības plānošanai.

Sliktākais Covid-19 scenārijs: bezdarbība varēja nozīmēt 40 miljonus upuru
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Tags

Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form