Šonedēļ debesīs vērojams visslavenākās komētas radītais 'zvaigžņu lietus'
Foto: Latvijā šādā augstumā virs horizonta Ēta Akvarīdu plūsmas meteorus mums diemžēl neredzēt. David Kingham / cc

Aprīļa otrajā pusē beidzās ierastais meteoru plūsmu "sausuma periods", kas ilgst no janvāra līdz aprīļa vidum un kura laikā debesīs nav vērojama neviena būtiska meteoru plūsma. Diemžēl dienās, kad bija Lirīdu plūsmas maksimums, debesis Latvijā pārsvarā bija apmākušās, tāpēc šogad Līrīdu plūsmas "krītošo zvaigžņu" vērošana bija apgrūtināta. Nu optimistiem ir iespēja vēlreiz mēģināt pamanīt kādu meteoru – jau tuvākajās dienās gaidāms Ēta Akvarīdu maksimums. Šo plūsmu izraisa atlūzas no, šķiet, visslavenākās komētas – Haleja komētas. Diemžēl šī plūsma viskrāšņākā ir dienvidu puslodes debesīs, bet jo tālāk uz ziemeļiem no ekvatora, jo mazākas izredzes kādu meteoru ieraudzīt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pērn astronomijas interesentus priecēja komēta NEOWISE, kas vairākas dienas bija labi saskatāma arī ar neapbruņotu aci, taču tā pie mums atgriezīsies vien pēc nepilniem 7000 gadiem. Savukārt Haleja komēta ir vienīgā periodiskā komēta, kuru cilvēks savas dzīves laikā var redzēt divreiz – tā Saulei pietuvojas un bez palīglīdzekļiem no Zemes ir saskatāma ik pēc 75-76 gadiem. Pēdējo reizi tas notika 1986. gadā, bet nākamreiz Haleja komēta Saulei pietuvosies 2061. gada jūlija beigās.

Haleja komētas ceļā atstātās paliekas arī ir tās, ko mēs uz Zemes varam vērot kā Ēta Akvarīdu meteoru plūsmu. Zīmīgi, ka Haleja komēta Zemes orbītu šķērso divreiz, tāpēc šīs komētas palieku izraisītās meteoru plūsmas varam vērot divreiz gadā – maijā tās ir Ēta Akvarīdas, bet oktobrī redzama Orionīdu plūsma.

Šonedēļ debesīs vērojams visslavenākās komētas radītais 'zvaigžņu lietus'
Foto: Haleja komēta 1986. gadā. W. Liller/International Halley Watch Large Scale Phenomena Network

Par Ēta Akvarīdām šo meteoru plūsmu sauc tādēļ, ka tās radiants atrodas Ūdensvīra zvaigznājā netālu no spožās zvaigznes "Eta Aquarii". Plūsmas maksimums ir laikā no 4.-6. maijam, taču meteorus iespējams redzēt arī vairākas dienas pirms un pēc maksimuma. Labākais laiks vērošanai ir agras rīta stundas, un arī dilstošais Mēness novērojumiem pārāk netraucēs. Ja debesis būs skaidras (un vietām Latvijā tādas sola), ir izredzes, kaut nelielas, kādu meteoru ieraudzīt. Dienvidu puslodē stundas laikā intensīvākajā plūsmas brīdī sagaidāmi ap 30-60 meteori, taču arī tur jābūt vērīgiem, jo Ēta Akvarīdas ir ļoti ātri lidojoši meteori – daži no tiem sasniedz pat 66 kilometrus sekundē.

Diemžēl mums, kas dzīvo šajos platuma grādos, ir arī sliktas ziņas. Ēta Akvarīdas ir viena no krāšņākajām meteoru plūsmām dienvidu puslodes debesīs, taču ziemeļu puslodē kādu no plūsmas meteoriem pamanīt būs daudz grūtāk. Uz ziemeļiem no ekvatora plūsmas radiants ir zemu virs horizonta, tāpēc Latvijā lielākā daļa "krītošo zvaigžņu" mūsu skatam ies secen. Ja īpaši palaimēsies, arī Latvijā tomēr var izdoties ieraudzīt kādu no tā dēvētajiem "earthgrazers" jeb meteoriem, kas Zemes atmosfērai izlido cauri, bet tajā pilnībā nesadeg – vien "aizķer" augšējos slāņus, atsitas un lido tālāk, gluži kā plakans olis, pareizā leņķī mests pret ūdens virsmu.

Tags

Meteori Astronomija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form