Spēcīgākā 'marsatrīce' gandrīz pārslogojusi NASA zondes seismometru
Foto: NASA, ESA, and Z. Levay (STScI)

"InSight" zonde, kuras aktīvās darbības dienas ir skaitītas, fiksējusi spēcīgāko "marsatrīci" līdz šim. Nupat publicēta datu analīze liecina, ka tās laikā atbrīvotā enerģija bijusi ekvivalenta visu iepriekšējo līdz šim zondes fiksēto "marsatrīču" summai, vēsta "Science Alert".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepriekš jau vēstījām par 4,2 magnitūdas stipriem grūdieniem, kurus zonde fiksēja 2021. gada augustā. Nupat klajā laistā analīze liecina, ka Marsu drebinājusi arī 4,7 magnitūdas stipra "marsatrīce", taču tas nav pats būtiskākais. Tā bijusi neparasti ilga – grūdieni turpinājušies 10 stundas, turklāt seismiskie viļņi apceļojuši visu planētu vairākas reizes.

"Kaut grūdienu epicentrs bijis apmēram 2000 kilometrus no zondes atrašanās vietas, tie bijuši tik spēcīgi, ka gandrīz pārkāpuši "InSight" seismometra spēju robežu," klāsta viens no pētījuma līdzautoriem – Šveices Federālā tehnoloģiju institūta seismologs Džons Klintons.

Kaut 4,7 magnitūdas neizklausās pārāk daudz, ja salīdzina ar spēcīgākajām zemestrīcēm, kas sasniedz pat 9,5 magnitūdas, jāņem vērā – Marss tomēr ir ģeoloģiski visai atšķirīgs. Cik mums zināms, Marsam nav tektonisko plātņu. Tāpat tam nav spēcīga globāla magnētiskā lauka, kas šo to pasaka arī par norisēm Marsa kodolā. Viena teorija ir, ka Zemes magnētiskais lauks rodas no šķidra metāla konvekcijas plūsmām Zemes ārējā kodolā, ko dzen siltuma plūsmas no iekšējā kodola, un Koriolisa spēks (Zemes griešanās izraisīts novirzīšanās spēks) tās iegriež kolonnās, radot elektriskās strāvas, kas attiecīgi rada magnētisko lauku.

"InSight" trīs gadu laikā ievāktie dati gan liecina – par spīti tektonisko plātņu neesamībai, Marss seismiskās aktivitātes ziņā nemaz nav tik mierīgs, kā iepriekš uzskatīts. Pazemes grūdieni varētu liecināt par aizvien notiekošu vulkānisku aktivitāti planētas iekšienē. Tie arī, protams, palīdz pētniekiem labāk saprast, kāda varētu būt sarkanās planētas ģeoloģiskā uzbūve.

Šī spēcīgākā no fiksētajām "marsatrīcēm" ir vēl viens piliens lielajā datu kopā, kas palīdzēs ģeologiem rekonstruēt Marsa "anatomiju" un nodrošināt labāku zināšanu bāzi par planētu, uz kuru tuvākajās desmitgadēs dosies pirmie cilvēki.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.