Vietne "Science Alert" raksta, ka cilvēku fizisko aktivitāšu paradumi un to ietekme uz veselību ir daudz pētīta. Piemēram, zinām optimālo laiku, kad vislabāk iet vingrot, kā arī minimālo laiku, kas jāpavada fiziskās aktivitātēs, lai nonullētu negatīvos efektus, visu dienu sēžot pie datora, utt. Tiesa, lielākā daļa no šīm atziņām ir vien ieteikumi, nevis strikti par absolūtu patiesību pieņemami fakti. Kādam tas strādā, kādam citam nē.
Viens no šādiem jautājumiem mēdz būt – vai ir jēga sportot tikai vienu vai divas reizes nedēļā? Daudziem darba un ģimenes pienākumu dēļ, iespējams, no pirmdienas līdz piektdienai nav iespējams atlicināt kaut stundu vakaros, lai izietu paskriet vai apmeklētu sporta zāli. Un te ir labās ziņas – zinātne apstiprina, ka no šādas pieejas ir gandrīz tikpat liela jēga tad, ja fiziskas aktivitātes būtu mēreni sadalītas pa visu nedēļu. Ar vienu atrunu. Proti, aizvien nepieciešams savākt minimālo ieteicamo aktivitāšu minūšu skaitu.
Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas rekomendē, ka pieaugušajiem nedēļā vēlams mērenām fiziskām aktivitātēm atvēlēt no 150 līdz 300 minūtēm (tas var ietvert arī iešanu raitā solī), vai 75 līdz 150 minūtes nodarboties ar intensīvām fiziskām aktivitātēm, proti, mērķtiecīgi veikt augstas intensitātes vingrojumus.
Pētnieki izmantoja ASV NHIS ("National Health Interview Survey") datubāzē par laika posmu no 1997. līdz 2013. gadam apkopotus datus. Tie iekļauj informāciju par vairāk nekā 350 tūkstošiem amerikāņu. Tostarp interviju laikā cilvēkiem tika prasīts par viņu sportošanas paradumiem – cik daudz un cik bieži tiek veiktas fiziskas aktivitātes. Salīdzinot veselības iznākumus tiem, kas vingro biežāk, ar tiem, kas vingro tikai vienu vai divas reizes nedēļas nogalēs, secināts – abām grupām gandrīz līdzvērtīgi samazinās risks iedzīvoties sirds un asinsvadu saslimšanās, saslimt ar onkoloģiskām saslimšanām. Pieņemot, ka arī t.s. "vīkendu karotāji" sava viena vai divu treniņu laikā spēj savākt nepieciešamās 75 līdz 150 minūtes intensīvu fizisko aktivitāšu vai kā minimums 150 minūtes mērenu fizisko aktivitāšu.
Jāņem vērā, ka pētījumam, kā daudziem ar veselību saistītiem šāda tipa pētījumiem, ir arī savi ierobežojumi. Galvenokārt jau tas, ka liela daļa datu ir cilvēku atbildes aptauju anketās. Tas allaž ievieš arī zināmu subjektivitātes elementu, taču pētnieki uzskata, ka šajā gadījumā "lielo bildi" tas nemaina.
Rezumējums ir – fiziskas aktivitātes būtiski uzlabo veselību un dzīves kvalitāti pat tad, ja tām vari atlicināt laiku tikai vienu vai divas dienas nedēļā. Vidējais laiks, cik ilgi katrs no datu kopā esošajiem indivīdiem piedalījās aptaujās, bija 10,4 gadi. Šajā posmā gandrīz 22 tūkstoši cilvēku no NHIS kohortas nomira. Un – tiem, kas regulāri savāca minimālo rekomendēto fiziskās aktivitātes minūšu skaitu nedēļā, bija statistiski daudz mazāks risks priekšlaicīgi nomirt no kādas kaites.
Darbs publicēts izdevumā "JAMA Internal Medicine".
