Starpzvaigžņu telpas viešņa, kas atlidoja pie mums nomirt
Foto: AP/Scanpix/LETA

Komētai "2I/Borisov" – otrajam jebkad astronomu fiksētajam ieceļotājam mūsu Saules sistēmā no starpzvaigžņu telpas, mūsu Visuma nostūris arī varētu kļūt par "mūža mājām". Astronomi Polijā jau divos novērojumos fiksējuši pazīmes, kas varētu liecināt par komētas sadalīšanos, vēsta "Space.com".

Komēta sākotnēji nosaukta par "C/2019 Q4", bet pēc tās izcelsmes apstiprināšanas nodēvēta par "2I/Borisov". Nosaukuma pirmā daļa apzīmē frāzi "2 interstellar", proti, ka šis ir otrs jebkad Saules sistēmā fiksētais objekts no starpzvaigžņu telpas, bet otrā daļa piešķirta par godu astronomam, kurš pirmo reizi šo objektu fiksēja – Genādijam Borisovam.

Starpzvaigžņu telpas ciemiņu Borisovs pamanīja pērn 30. augustā, un jau pavisam drīz šī ziņa aplidoja visu pasaules astronomu kopienu, un objekta pētīšanai pievērsās arī citu observatoriju teleskopu "acis".

Rudenī šo komētu novēroja arī Latvijas astronomi Baldones observatorijā, un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis "Campus" toreiz skaidroja, ka šādi objekti pa hiperbolisku orbītu pietuvojas Saulei un pēc tam Saules sistēmu atkal atstāj.

Saulei "2I/Borisov" vistuvāk bija 8. decembrī, kad pietuvojās zvaigznei par divām astronomiskajām vienībām nedaudz lielākā attālumā. Viena astronomiskā vienība ir Zemes attālums līdz Saulei jeb aptuveni 149 miljoni kilometru.

Nu Jagaiļa Universitātes Krakovā un Varšavas Universitātes pētnieki ziņo, ka viņu novērojumi liecina par komētas sadalīšanos, proti, fiksēts, ka komēta divas reizes kļuvusi vērā ņemami spožāka, visticamāk, spēji no komētas izdaloties materiālam.

"Šāda parādība ir visai spēcīga indikācija, ka kodols sadalās," Polijas pētnieki novēroto skaidro astronomu operatīvās ziņapmaiņas vietnē "The Astronomer's Telegram".

Šādu varbūtību astronomi jau prognozēja. Paskaidrosim, kāpēc.

Saules sistēmā, ja runā vispārīgi, komētas var iedalīt vairākās kategorijās pēc laika, kurā tās apriņķo Sauli – īsā perioda komētas (piemēram, slavenā Haleja komēta) un garā perioda komētas.
Īsā perioda komētām apriņķošanas laiks ir mazāks par 200 gadiem (Haleja komētai tas ir 75-76 gadi), un vērā ņemamai daļai šo komētu "mājvieta" ir Koipera joslā – apgabalā aiz Neptūna orbītas.

Garā perioda komētas ir daudz grūtāk prognozējamas. To "mājvieta" ir Oorta mākonis, kas atrodas aptuveni 100 tūkstošu astronomisko vienību attālumā no Saules, un šo komētu apriņķošanas periods var būt ne tikai vairāki tūkstoši, bet pat miljoni gadu. Lielākā daļa šī tipa komētu novērotas tikai vienu reizi, skaidrots Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra sagatavotā materiālā.

Taču ir vēl arī trešā kategorija – hiperboliskās komētas, kas Saules sistēmas centrā ielido tikai vienu reizi un tad to pamet uz neatgriešanos. Tieši šāda tipa komēta ir arī "2I/Borisov".

Īsā perioda komētas pēc pietuvošanās Saulei visbiežāk paliek neskartas, bet garā perioda komētām – tām no Oorta mākoņa – ir daudz lielāka varbūtība pēc pietuvošanās Saulei sākt sadalīties.

"2I/Borisov" spektrālā analīze ļāva secināt, ka šīs komētas uzbūve ir līdzīga garā perioda komētām, tādējādi arī astronomi pieļāva varbūtību, ka tā Saules siltuma ietekmē varētu sākt sadalīties, kaut tas, protams, nebija garantēts.

"Dinamiski jaunām komētām ir ap 10 reižu lielāks risks sadalīties nekā īsā perioda komētām, visticamāk, jo tās savā ziņā ir "pirmatnējas, neskartas" (domājot, ka iepriekš nav bijušas pakļautas tik izteiktam siltumam), un strukturāli mazāk izturīgas," pērn lēsa Mērilendas Universitātes pētnieki.

Par šādu strukturālu sadalīšanos varētu liecināt spējas izmaiņas komētas spožumā, kādas arī tika novērotas laika posmā no 5. līdz 9. martam.

Vietnē "Science Alert" gan vēstīts, ka "2I/Borisov" bojāeja Saules sistēmā jāuztver kā iespēja – sadalīšanās rezultātā izplatījumā nonākušā materiāla spektrālā analīze ļautu vēl precīzāk noteikt komētas ķīmisko sastāvu un salīdzināt to ar komētām, kas pastāvīgi "dzīvo" mūsu Saules sistēmā.

Tags

Saules sistēma Astronomija Visums Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form