23. martā uzņemtie attēli vēl atklāja ainu, kurā redzams viens spožs kodols, līdzīgi kā visos iepriekš ar Habla teleskopu uzņemtajos "2I/Borisov" attēlos. Turpretī, kā skaidro Kalifornijas Universitātes Losandželosā astronoms Deivids Džūits, marta pēdējās dienās uzņemtajos attēlos jau redzamas divas no kodola atsevišķas sastāvdaļas, kas atrodas aptuveni 180 kilometru attālumā viena no otras.
Kā "Campus" vēstīja jau iepriekš, šis nav negaidīts notikumu pavērsiens – "2I/Borisov" ir hiperboliskā komēta, šādas komētas Saules sistēmas centrā ielido tikai vienu reizi un tad to pamet uz neatgriešanos. Taču ne vienmēr – gan hiperboliskajām komētām, gan garā perioda komētām no Orta mākoņa ir daudz lielāka varbūtība pēc pietuvošanās Saulei sākt sadalīties, ja salīdzina ar īsā perioda komētām, piemēram, slaveno Haleja komētu, kas ir visai stabilas.
"Dinamiski jaunām komētām ir ap 10 reižu lielāks risks sadalīties nekā īsā perioda komētām, visticamāk, jo tās savā ziņā ir "pirmatnējas, neskartas" (domājot, ka iepriekš nav bijušas pakļautas tik izteiktam siltumam), un strukturāli mazāk izturīgas," pērn lēsa Mērilendas Universitātes pētnieki.
Nu ar Habla teleskopu veiktie novērojumi liecina, ka tieši tā arī noticis arī ar "2I/Borisov".
"2I/Borisov" ir tikai otrs astronomu fiksētais objekts, kas ieceļojis mūsu Saules sistēmā no "ārzemēm".
Pašlaik spektrālā analīze liecina, ka komētas sastāvs ir visai līdzīgs tām komētām, kas atrodas Orta mākonī. Tā kā tiek uzskatīts, ka tieši ar Saules sistēmas komētām uz Zemes nonākušas sastāvdaļas, kas vēlāk padarīja iespējamu dzīvības rašanos, astronomi ir patīkami satraukti – "2I/Borisov" ir apliecinājums, ka arī komētas ārpus Saules sistēmas robežām sevī nes tādus pašus ķīmiskos elementus un tādējādi dzīvībai nepieciešamais "sākumkomplekts" teorētiski var nonākt arī uz citām planētām.
