Sākumā aizraujošs bija jau pats fakts par to, ka izdevies fiksēt ciemiņu, kas šeit ieradies no "aizrobežām", ja runājam par Saules sistēmu. "2I/Borisov" ir hiperboliskā komēta, kas nozīmē, ka tā Saules sistēmas centrā ielido tikai vienu reizi un tad to pamet uz neatgriešanos. Perihēliju (punktu, kurā komēta savā lidojuma trajektorijā atrodas vistuvāk Saulei) "2I/Borisov" saniedza pērn 8. decembrī. Gan hiperboliskajām komētām, gan garā perioda komētām no Orta mākoņa ir daudz lielāka varbūtība pēc pietuvošanās Saulei sākt sadalīties, ja salīdzina ar īsā perioda komētām, piemēram, slaveno Haleja komētu, kas ir visai stabilas.
Un tiešām – šī gada martā poļu astronomi pamanīja, ka "2I/Borisov" kļuvusi spožāka, un astronomu operatīvās ziņapmaiņas vietnē "The Astronomer's Telegram" vēstīja, ka ir spēcīgas indikācijas par komētas kodola sadalīšanos.
Pēc tam faktu, ka "2I/Borisov" ir sadalījusies vismaz divos fragmentos, apstiprināja arī novērojumi ar Habla teleskopu, par kuriem ziņoja Kalifornijas universitātes Losandželosā pētnieks Deivids Džūits.
Kad jau šķita, ka "2I/Borisov" Saules sistēmu nepametīs vienā gabalā un kaut cik atgādinot komētu, tā atkal sagādājusi pārsteigumu un piesaistījusi interesi. Proti, Džūits ar savu komandu turpinājis analizēt novērojuma datus un secinājis, ka novērotais uzplaiksnījums un pamanītie atsevišķie fragmenti, visticamāk, nenozīmē kodola pilnīgu sadalīšanos.
"Mūsu novērojumi atklāj, ka uzliesmojums un fragmentācija šajā gadījumā ir maznozīmīgs notikums attiecībā pret kopējo komētas masu," Džūits skaidro publikācijā pirmsdrukas resursā "arXiv".
Atkal jāatgādina – tas nebūtu nekas negaidīts, ja komēta, kas te ieradusies no starpzvaigžņu telpas, pēc perihēlija sadalītos. Arī "2I/Borisov" gadījumā tas tika izskatīts kā reāls scenārijs, un sākotnējie novērojumi to arī atbalstīja. Taču šobrīd izskatās, ka "2I/Borisov" tomēr varētu izdzīvot pēc paviesošanās tik tuvu Saulei.
Otrs fragments, kas ar Habla teleskopu tika novērots 30. martā, pēc dažām dienām vairs nebija redzams. Džūita komandas aprēķini liecina, ka vēl pirms tam martā novērotais uzliesmojums bija nelielu (apmēram 0,1 milimetra izmērā) daļiņu mākonis, ap 100 kvadrātkilometru lielā platībā un ar kopējo masu ap 20 tūkstošiem tonnu. Tā ir niecīga daļa no komētas kopējās masas. Aplēses, protams, ir aptuvenas, bet, ņemot vērā komētas kodola izmēru, tā masa varētu būt ap 300 miljoniem tonnu.
Tikmēr sekundārais fragments, kas tika pamanīts vēlāk pēc uzliesmojuma, bija vien ap 120 tonnu smags.
Astronomi turpina novērot komētu, un, pēc martā pamanītā, jaunas pēkšņas izmaiņas spožumā, kas varētu liecināt par tālāku sadalīšanos, nav fiksētas, un nu ir pamats domāt, ka "2I/Borisov" ceļojumu cauri mūsu Saules sistēmas centram pārcietīs samērā neskarta.
