Analizējot ar NASA Keplera teleskopu ievāktos datus, astronomijas studente Mišele Kunimoto atklājusi 17 citplanētas, turklāt viena no tām potenciāli varētu būt apdzīvojama Zemes izmēra planēta, vietnē "Phys.org" par studentes sasniegumiem ziņo Britu Kolumbijas universitāte Kanādā.

Keplera teleskops, kas savu misiju beidza pirms aptuveni pusotra gada, aktīvās darbības laikā ievāca datus, ļaujot apstiprināt vairāku tūkstošu citplanētu eksistenci. Īpašu uzmanību astronomi pievērsa planētām, kas ap savām zvaigznēm riņķo dzīvībai labvēlīgajā zonā – ne pārāk tuvu un ne pārāk tālu no zvaigznes. Tas tostarp paredz arī iespējamību, ka šķidrs ūdens uz kādas no šīm planētām varētu būt arī virszemē.

Tieši viena šāda planēta ir arī Kunimoto atklāto 17 planētu vidū. Publikācijā izdevumā "The Astronomical Journal" šī planēta nodēvēta par KIC-7340288 b. Tā atrodas 1000 gaismas gadu attālumā un ir apmēram pusotru reizi lielāka par Zemi, kas parasti nozīmē, ka tā ir cietzemes planēta, gluži kā Zeme un Marss, nevis gāzu planēta – Jupiters, Saturns.

KIC-7340288 b savu zvaigzni apriņķo reizi 142,5 dienās un no tās atrodas 0,444 astronomisko vienību attālumā. Viena astronomiskā vienība ir attālums no Zemes līdz Saulei jeb apmēram 149,6 miljoni kilometru. Tādējādi jaunatklātā planēta ap savu zvaigzni riņķo orbītā, kas ir tikai nedaudz lielāka par Merkura orbītu ap Sauli. Tomēr zvaigzne, ap kuru riņķo KIC-7340288 b, ir blāvāka par Sauli, un planēta saņem apmēram trešdaļu no tā gaismas daudzuma, ko Zeme saņem no Saules.

Pati Kunimoto ir priecīga par atklājumu, jo līdz šim ar Keplera teleskopu ievāktajos datos atklātas tikai 15 nelielas un dzīvībai labvēlīgajā zonā esošas planētas.

Pārējās 16 Kunimoto atklātās citplanētas variē izmēros no divām trešdaļām Zemes līdz pat astoņas reizes lielākām par Zemi. Interesanti arī, ka šis nav Kunimoto pirmais atklājums. Šobrīd viņa Britu Kolumbijas universitātē ir doktorante, taču četras citplanētas, izmantojot tranzīta metodi, viņa uzgāja jau pirms studiju uzsākšanas doktorantūrā.

Foto: NASA

Meklējot citplanētas ar tranzīta metodi, tiek novērota zvaigzne un fiksētas izmaiņas tās spožumā – to potenciāli var izraisīt planēta, kas šķērso zvaigznes disku no teleskopa skatu punkta.

"Ik reizi, kad planēta šķērso zvaigznes disku, tā bloķē daļu no šīs zvaigznes gaismas, un uz mirkli samazinās zvaigznes spožums. Pētot šos datus, varam uzzināt arī piemēram, cik ilgā laikā planēta apriņķo zvaigzni un cik liela ir šī planēta," skaidro Kunimoto.

Jāatgādina, ka pēc Keplera misijas beigām "planētu mednieka" pienākumus pārņēma TESS jeb "Transiting Exoplanet Survey Satellite", ar kura palīdzību arī jau uzieta planēta, kas potenciāli varētu būt dzīvībai piemērota.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!