Suņu zinātne: cilvēka labākie draugi prot atšķirt pazīstamu valodu no svešvalodām

Pētījumā, kas pērn decembrī publicēts zinātniskajā žurnālā "NeuroImage", izklāstīts Etvosa Loranda universitātes (Ungārija) neirobioloģes Lauras Kuajas darbs, lūkojot izzināt suņu uztveres spēju nianses. Kuaja pirms pārcelšanās uz Ungāriju dzīvoja Meksikā, bet uz Budapeštu viņai līdzi devās četrkājainais kompanjons Kun-kuns.

"Pamanīju, ka cilvēki Budapeštā ļoti draudzīgi izturas pret suņiem un bieži vien ar Kun-kunu sarunājas. Kun-kuns bieži arī atbild cilvēkiem ar saviem uzmanības apliecinājumiem, tāpēc es arī iedomājos – vai Kun-kuns ir pamanījis, ka cilvēki Budapeštā runā citā valodā?" vietnei pētījuma pirmsākumus ieskicē Kuaja.

Kun-kuns bija viens no 18 suņiem, kas tika iekļauti pētījuma izlasē. Visi dzīvnieki tika apmācīti nekustīgi gulēt magnētiskās rezonanses iekārtā, lai pētnieki varētu ievākt kvalitatīvus datus par aktivitāti suņu smadzenēs, kamēr tiem tiek atskaņoti vairāki audioieraksti. Viens audioieraksts bija spāņu valodā ierunāts fragments no Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazā prinča", otrs ieraksts – šis pats fragments, bet jau ierunāts ungāru valodā, bet trešais ieraksts bija dažādas cilvēka izdotas skaņas, kas nebija saturīga runa.

Smadzeņu aktivitātes dati liecināja, ka suņi ne tikai skaidri saprot atšķirību starp cilvēka runu un dažādām citām cilvēka izdotām skaņām, kas nav runa, bet arī atšķirīgi reaģē uz sev pazīstamu valodu un valodu, ar kuru nav saskārušies. Zīmīgi, ka izteiktāk šīs atšķirības manifestējās gados vecākos suņos. Jo ilgāk dzīvnieks bijis vidē, kur tiek runāts vienā valodā, jo labāk tas spēj šo valodu atšķirt no cilvēka runas citās valodās.

Pagaidām suņi ir vienīgie dzīvnieki, par kuriem nu ir sākotnējie pierādījumi, ka tie spēj noteikt atšķirības star sev zināmu un nepazīstamu valodu. Taču pētnieki uzskata, ka šī spēja dzīvnieku pasaulē nav unikāla tikai suņiem. "Smadzenes lieliski prot "sazīmēt" dažādu pazīmju kopas, kas atkārtojas, un katrai valodai ir savas skaņas un teikumu konstrukcijas, kas to atšķir no citām," pauž Kuaja. Viņa uzskata, ka pēc neliela treniņa arī daudzi citi dzīvnieki spētu saskatīt likumsakarības, kas ļautu tiem atšķirt pazīstamu valodu no nepazīstamas.

Tiesa, suņi varētu būt vieni no retajiem, kuriem nekāda īpaša apmācība nav nepieciešama. "Suņi šo atšķirību fiksēja spontāni un uzreiz, iespējams – par to jāpateicas domestikācijas procesam. Kaut ir iespējams, ka daudzas sugas spētu pamanīt atšķirību starp dažādām valodām, suņi varētu būt vieni no retajiem dzīvniekiem, kas patiešām ir ieinteresēti mūsos ieklausīties," spriež pētniece un piebilst: "Es domāju, ka suņi par mums zina vairāk nekā mēs domājam."

Visu pētījumu var lasīt izdevumā "NeuroImage", klikšķinot šeit.