Svaigs atklājums – mūsu galaktikā pamanīts ārkārtīgi reta tipa pulsārs
Foto: INAF-Osservatorio Astronomico di Palermo/Salvatore Orlando ilustrācija

Šie ir pavisam "karsti" jaunumi – vien 7. jūnijā no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) veiktos novērojumos fiksēts rentgenstarojums ļāvis atklāt ārkārtīgi retu kosmisko objektu mūsu pašu galaktikā. Pēc pirmajiem paziņojumiem vairākas observatorijas uzreiz veica papildu novērojumus, lai apstiprinātu – starojuma avots apmēram 30 tūkstošu gaismas gadu attālumā no mums, visticamāk, ir ļoti reta tipa pulsārs. Līdz šim astronomiem bija zināmi vien 18 šādi objekti, neskaitot jaunatklāto, raksta "Science Alert".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rentgenstarojums vispirms fiksēts ar Japānas Kosmosa aģentūras instrumentu MAXI ("All-sky X-ray Image"), kas atrodas SKS. Par fiksēto starojumu tika paziņots "The Astronomers Telegram" tīklā, kas paredzēts operatīvai ziņapmaiņai astronomu starpā par potenciāli interesantiem novērojumiem.
Pēc Japānas astronoma Hitoši Negoro publicētā īsā paziņojuma izpētei "pieslēdzās" vairākas citas observatorijas – gan Pensilvānijas Štata universitātes pētnieki ar astrofiziķa Nīla Gerelsa vārdā nosaukto kosmisko teleskopu, gan NASA ar NICER ("Neutron Star Interior Composition Explorer") instrumentu, kas arī atrodas Starptautiskajā kosmosa stacijā.

Pensilvānijas Universitātes grupa palīdzēja lokalizēt jeb precīzāk noteikt rentgenstarojuma avotu, bet NICER instruments jau detalizētāk analizēja pašu starojumu, ļaujot secināt, ka tas pulsē ar 528,6 hercu frekvenci un tādējādi vedinot domāt, ka starojuma avots sekundē veic 528,6 rotācijas.
"Šis atklājums liecina, ka objekts (tam klasifikācijā piešķirts nosaukums MAXI J1816-195) ir neitronu zvaigzne – milisekunžu pulsārs," astronomu "telegramā" raksta NICER komanda.

Pulsāri ir specifisks neitronu zvaigžņu tips. Neitronu zvaigznes ir maza diametra un ārkārtīgi blīvi objekti – tas, kas paliek pāri no pārmilzu zvaigznēm to dzīves cikla beigās, šo zvaigžņu kodoliem gravitācijas ietekmē kolapsējot. Neitronu zvaigznes diametrs parasti ir vien daži desmiti kilometru, bet masa – no 1,4 līdz apmēram 2-3 Saules masām. Pulsāri ir ātri rotējošas neitronu zvaigznes, kas tostarp ar noteiktiem intervāliem no magnētiskajiem poliem emitē elektromagnētisko starojumu. Milisekunžu pulsāri savukārt ir pulsāru paveids, kas rotē tik ātri, ka to emitētie signāli pulsē simtiem reižu sekundē.

MAXI J1816-195 ir īpaši rets pulsārs – tuvu tam ir kompanjonzvaigzne, no kuras masīvais pulsārs sevī ievelk materiālu (līdzīgi kā to dara melnie caurumi no tuvu esošām zvaigznēm). Šis akrēcijas process arī veicina pulsāra ātru rotāciju. Pagaidām ir zināmi vien 18 šāda tipa pulsāri, kurus katalogā apkopojis astronoms Alesandro Patruno.

Jaunais atklājums gan vēl ir pārāk svaigs – dažas dienas –, tāpēc šobrīd astronomi steidz veikt papildu novērojumus, tostarp arī mēģinot šo vietu izpētīt ar teleskopiem redzamās gaismas diapazonā.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Astronomija Kosmoss Visums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form