Foto: AFP/Scanpix/LETA

2022. gada maijā oglekļa dioksīda daudzums Zemes atmosfērā bija par 50 procentiem lielāks attiecībā pret laiku pirms industriālās revolūcijas, sasniedzot tik augstu koncentrāciju, kāda uz Zemes valdīja pirms apmēram četriem miljoniem gadu, paziņojusi ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde (NOAA). Tas bija laiks, kad uz Zemes parādījās pirmie australopiteki – hominīni, no kuriem apmēram divus miljonus gadu vēlāk evolūcijas ceļā attīstījās Homo ģints.

Tieši maijā mēneša griezumā vidēji CO2 līmenis atmosfērā ir visaugstākais. NOAA šos mērījumus veic observatorijā Havaju salās, kas atrodas 3,4 kilometru augstumā Maunaloa vulkāna nogāzē un tālu no apdzīvotām vietām. Tādējādi tiek minimizēts risks, ka mērījumus būtiski ietekmē lokālas piesārņojuma anomālijas.

Šogad maijā šķērsots jauns CO2 koncentrācijas slieksnis – 420,99 oglekļa dioksīda daļiņas uz miljonu (ppm jeb parts per million). Tas ir pieaugums par 1,8 daļiņām salīdzinājumā ar 2021. gada maija vidējo rādītāju šajā novērojumu stacijā. Arī Kalifornijas Universitātes paspārnē esošā Skripsa okeanogrāfijas institūta zinātnieki, kas apkopo datus neatkarīgi no NOAA, paziņojuši, ka 420 daļiņu slieksnis ir pārsniegts (vidēji 420,78 daļiņas uz miljonu).

2021. gada maijā rādītājs bija aptuveni 419 ppm, bt 2020. gadā – 417 ppm. Salīdzinājumam – laikā pirms industriālās revolūcijas vidējais rādītājs bija ap 280 ppm, un tāds tas bijis gandrīz nemainīgs 6000 gadus. Kopš tā laika cilvēku darbības radījušas papildu aptuveni 1,5 triljonus tonnu CO2 piesārņojuma, kas turpina krāties un ietekmēs klimatu vēl ilgi.

, via Wikimedia Commons" href="https://commons.wikimedia.org/wiki/File:2017-MaunaLoaObservatory.jpg">2017-MaunaLoaObservatory
Havaju salās pie Maunaloa vulkāna esošajā novērojumu stacijā nemitīgi tiek ievākti dati par atmosfēras sastāvu.

NOAA norāda, ka šāds CO2 daudzums atmosfērā ir līdzīgs koncentrācijai pliocēna epohā – laikā pirms apmēram četriem līdz 4,5 miljoniem gadu. Ģeoloģiskie dati liecina, ka arī toreiz CO2 koncentrācija atmosfērā pārsniedza 400 ppm. Toreiz jūras līmenis uz Zemes bija par pieciem līdz 25 metriem augstāks nekā šobrīd – pietiekami, lai zem ūdens būtu daudzas mūsdienu metropoles.

Temperatūra pliocēnā vidēji bija par nepilniem četriem grādiem pēc Celsija augstāka nekā laikā pirms industriālās revolūcijas. Reģionos, kur šobrīd ir tundra, tolaik pletās prāvi mežu masīvi. Vairākos pētījumos tieši pliocēna klimats tiek minēts kā viens no scenārijiem, kāds varētu mūs piemeklēt tuvā nākotnē klimata pārmaiņu rezultātā.

"Mēs klimata pārmaiņu ietekmi redzam sev visapkārt ik dienu," NOAA vietnē citēts aģentūras vadītājs Riks Spinrads. Viņš uzsver, ka nemitīgais oglekļa dioksīda koncentrācijas pieaugums Maunaloa mērījumu stacijas datos ir skaidrs atgādinājums, ka steidzami jāsper nopietni soļi, lai sagatavotos un adaptētos dzīvei šajā jaunajā realitātē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!