Neirozinātnieki no Londonas Universitātes koledžas, Londonas Karaļa koledžas, Bristoles Universitātes, Londonas Svētā Džordža Universitātes un vairākām Apvienotās Karalistes klīnikām izdevuma "The BMJ" (savulaik – "British Medical Journal") salīdzinoši vieglā noskaņā ieturētā Ziemassvētku numurā publicējuši rezultātus pētījumam, kurā salīdzināja 401 aviācijas un kosmisko lidaparātu inženieru un neiroķirurgu prāta spējas un aplūkoja, kā tās izceļas vai tieši neizceļas uz vidējā fona.
Sākotnēji ievākti dati par 600 lidaparātu un raķešu inženieriem un 148 neirozinātniekiem, tātad kopā 748 cilvēkiem. Pēc datu kopas attīrīšanas analīzē iekļauti dati par 401 cilvēku – 329 inženieriem un 72 neiroķirurgiem. Pētījuma dalībniekiem bija jāaizpilda tiešsaistes tests, kurā pārbaudīti noteikti kognitīvo spēju aspekti – atmiņa, koncentrēšanās spējas, loģika, spriestspēja, plānošanas spējas, emociju uztvere.
Kādi ir rezultāti? Iespējams, tu jau šo paredzēji – kopumā būtisku atšķirību inženieru un neiroķirurgu kognitīvajās spējās nav. Mēs nevaram apgalvot, ka raķešu zinātnieki universāli ir gudrāki un spējīgāki par neiroķirurgiem vai otrādi.
Nelielas atšķirības ir dažos no aspektiem, un runa ir par specifiski katrā no profesijām vairāk nepieciešamām prasmēm. Tā, piemēram, neiroķirurgiem bija labākas semantisko problēmu risināšanas spējas – prasmes definēt sarežģītus vārdus, izprast dažādas verbālas analoģijas. Kaut cēloņsakarības te noteiktas netika, pētnieki spekulē, ka tas varētu būt, pateicoties milzīgajam specifisku terminu vārdu krājumam, kas jāapgūst neiroķirurgam, kur turklāt daudzi no vārdiem ir atvasināti no latīņu un sengrieķu valodas.
Savukārt lidaparātu un raķešu inženieri pārspēja neiroķirurgus uzdevumos, kur nepieciešama lieliska izpratne par objektu izvietojumu telpā un spēju tos vizualizēt no dažādiem rakursiem, piemēram, noteiktas formas objektu prātā "rotēt" un it kā aplūkot no dažādām pusēm. Taču arī šī prasme nav vis kāda iedzimta īpašība, bet uztrenējama spēja.
Atmiņas spēju un dažādu vispārēju problēmu risināšanas spēju ziņā būtisku atšķirību starp abām grupām nebija.
Protams, lai kļūtu par izcilu raķešu inženieri vai neiroķirurgu, ir jāuzkrāj milzīga zināšanu bagāža un ilgi, ilgi jāmācās, turklāt nepārtraukti zināšanas jāpapildina. Taču šis visai vieglās noskaņās ieturētais pētījums var tikt uztverts kā iedrošinājums – ja vien gribam, gandrīz katrs no mums var kļūt par raķešu zinātnieku vai neiroķirurgu.
Zinātnieki vēl piebilst, ka varbūt ir laiks slavas saulītē likt kādu citu profesiju pārstāvjus. Vai drīz "Tā nav nekāda raķešu zinātne!" vietā teiksim "Tā nav nekāda kodolfizika!" vai "Tā nav nekāda imunoloģija!" Kāds variants šķistu piemērots tev?
Visu pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.
