Raiss apciemot Pando devās 2022. gada vasarā. Jūtas štatā esošā apšu kolonija sastāv no vairāk nekā 40 tūkstošiem ģenētiski vienādu koku un aizņem apmēram 43 hektārus lielu platību. Kaut tas nav lielākais šāds klonālais organisms pasaulē (piemēram, "Posidonia australis' jūraszāļu kloni stiepjas pat 180 kilometru garumā), tas ir smagākais. Pando kopējā masa tiek lēsta ap sešiem tūkstošiem tonnu.
"Campus" nesen jau vēstīja, ka Pando lēnām tiek apēsts – tā jaunos dzimumus ļoti iecienījuši brieži. Savulaik to populāciju labi iegrožoja plēsēji, tomēr šobrīd to skaits ir sarucis. Tā kā Pando ir aizsargājams dabas objekts, tajā aizliegtas medības, un briežiem šis apšu mežs ir lielisks patvērums. Vecākajiem dzinumiem nokalstot un nokrītot, vairāk gaismas sasniedz zemi un veicina jaunu klonālo dzinumu augšanu. Taču tieši šie jaunie dzinumi ir briežu ļoti iecienīta maltīte. Dzinumi ar nograuztām galotnēm drīz iet bojā, un rezultātā lielā daļā Pando platības ir mazs jauno dzinumu īpatsvars attiecībā pret vecajiem dzinumiem, kas ilgtermiņā nozīmē izmiršanu.
Tomēr brieži nav vienīgais apdraudējums – aktīvisti no kopienas "Pando draugi" arī grib izzināt, kādus potenciālos riskus pasaulē smagākajam augam varētu radīt klimata pārmaiņas. "Pando draugi" sadarbojās ar skaņu mākslinieku Raisu, kurš devās ierakstīt šī milzu organisma skaņas ar hidrofonu – speciālu mikrofonu, kas paredzēts skaņu ierakstīšanai zem ūdens.
"Šis projekts sākās ar jautājumu: kā skan viens no pasaulē lielākajiem organismiem. Ierakstīju visu, ko vien spēju ierakstīt," uzstājoties Amerikas Akustiskās biedrības 184. sanāksmē, savu darbu prezentēja Raiss. Viņš uzsvēra, ka Pando skaņas nav tikai tas, ko rada paši koki, bet visa šī krāšņā organisma daudzpusīgās floras un faunas radītā skaņu ainava – no putnu treļļošanas līdz pat skudru tipināšanai pa Pando koku zariem. Viens no ikdienā neierastākajiem ierakstiem gan tapis pazemē. Sagaidām, ka mežā skan pēc lapu čaboņas vējā, pēc zaru brakšķēšanas, kukaiņu zumēšanas, bet vai zini, kā skan koka sakņu sistēma? Raiss nolaida hidrofonu lejup pa caurumu dobā kokā, līdz tas pieskārās koka saknēm. "Tas bija vien eksperiments. Godīgi sakot, neticēju, ka tur kaut kas sanāks," bilda skaņu mākslinieks.
Taču, klausoties rezultātu, sagaidīja patīkams pārsteigums. Šis ieraksts veikts, kad ārā plosījās pērkona negaiss, un sakņu sistēma rezonē līdzi visam, kas notiek virspusē. Ierakstu vari klausīties, klikšķinot šeit.
Savukārt te atradīsi garāku ierakstu ar kopēju Pando meža skaņu ainavu, ietverot arī putnu treļļus un citas virszemē sadzirdamas skaņas.
"Tas, ko jūs dzirdat, ir miljoniem lapu mežā, kas rada vibrācijas un caur koka zariem un stumbru tās novada zemē," prezentācijā sprieda Raiss. Viņš ar Lensu Oditu – vienu no "Pando draugu" kopas – izmēģināja vēl kādu eksperimentu – uzbungāja pa koku 30 metru attālumā no hidrofona un klausījās, vai vibrācijas pa sakņu sistēmu un augsni aizies līdz kokam, caur kuru notiek ieraksts. Tā tiešām arī notika. Raiss gan atgādina, ka šis nav strikti kontrolēts zinātnisks eksperiments, taču nodemonstrē, cik ļoti viss ir savstarpēji saistīts šajā klonu mežā.
"Pando draugu" ieskatā pazemes ieraksti ir vēl viena laba un neinvazīva metode, kā iegūt informāciju par šī organisma veselību. "Mēs varam izmantot skaņu, lai izsekotu Pando sakņu sistēmu. Potenciāli varam mēģināt izmantot arī ultraskaņu, lai palīdzētu ar ēdelīgo briežu problēmu," veidus, kā saglabāt šo objektu, apsver Odits.
Pasaulē smagākais organisms Pando ir briesmās – tas lēnām tiek apēsts
Pando ir koks. Vai tomēr koki, jo to ir daudz? Patiesībā par Pando nodēvētā Amerikas apšu kolonija Jūtas štatā tiešām ir viens organisms, kas vairojas ar klonēšanu un kam ir vienota sakņu sistēma. Pando kopējā masa ir apmēram seši tūkstoši tonnu, un to uzskata par pasaulē smagāko mums zināmo organismu. Taču Pando šobrīd ir briesmās.
