Tas ir cilvēku darbības rezultāts. Būtiskākie punkti no vērienīgā ANO klimata ziņojuma
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Par to nav šaubu – cilvēku darbība izmaina klimatu, turklāt bezprecedenta tempā – tā savā jaunākajā ziņojumā, kurā 234 zinātnieki apkopojuši datus un secinājumus no 14 tūkstošiem pētījumu par klimatu un tā pārmaiņām, secinājusi ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC). Kādi ir būtiskākie pieturas punkti ANO ziņojumā – lasi rakstā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mūsu darbības sekas

Arī tiem, kas dzīvo Eiropā, klimata pārmaiņu sekas nu vairs nav kaut kas svešs un tālu zemju problēma. Arvien biežāki ekstrēma karstuma viļņi un ilgāki sausuma periodi nu ir arī Latvijas realitāte. Citviet – plaši un ilgstoši ugunsgrēki vai spēcīgas vētras un plūdi. Tā šobrīd ir arī Eiropas problēma.

"Klimata pārmaiņas nav nākotnes problēma. Tās notiek šeit un tagad, tās ietekmē jebkuru reģionu pasaulē," raidorganizācija BBC citē Oksfordas Universitātes klimatoloģi Frīderīki Oto, kura arī bija viena no vairāk nekā 200 IPCC ziņojuma autoriem.

Pats svarīgākais punkts – tās ir mūsu darbības sekas, un zinātniekiem par to vairs nav šaubu. Klimata ekspertu kopienā par to ir vienprātība. Ziņojumā lietots vārds "viennozīmīgi", attiecinot to uz dažādām cilvēces darbības jomām un to rezultātiem. Pilnajā ziņojumā, kuru var lasīt šeit, piemēram, teikts: "Tas ir viennozīmīgi, ka oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda pieaugums atmosfērā industriālajā laikmetā ir rezultāts cilvēku darbībai un ka cilvēku darbība ir viens no galvenajiem novēroto pārmaiņu virzītājspēkiem gan atmosfērā, gan okeānos, gan kriosfērā un biosfērā."

Tas ir cilvēku darbības rezultāts. Būtiskākie punkti no vērienīgā ANO klimata ziņojuma
Foto: AFP/Scanpix/LETA

"Fakts, ka IPCC, kopā 195 dalībvalstis, vienojušās par to, ka cilvēku darbība viennozīmīgi ir klimata pārmaiņu veicinātājs, ir spēcīgākais apgalvojums, ar ko padome jebkad nākusi klajā," 8. augustā preses konferencē uzsvēra IPCC priekšsēdētāja vietniece un ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes padomniece klimata jautājumos Ko Bareta.

Pusotra grāda slieksnis tiks šķērsots

2015. gadā noslēgtās ANO Parīzes klimata vienošanās galvenais uzstādījums bija samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas tik daudz, lai iegrožotu planētas sasilšanu robežās, kas nepārsniedz 2 grādus pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpnieciskās revolūcijas, par vēlamo mērķi nosakot līmeni zem 1,5 grāda pēc Celsija.

Nu IPCC ziņojumā vēstīts – jau tagad var prognozēt, ka vēlamais scenārijs ar sasilšanu zem pusotra grāda vairs nešķiet reālistisks. Vidēji pētījumos tiek prognozēts, ka visos scenārijus, lai arī cik ļoti mēs tagad ierobežotu CO2 un citu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, vidējā temperatūra globāli būs pieaugusi par 1,5 līdz 1,6 grādiem pēc Celsija. Sliktākajā no scenārijiem tas notiks jau šīs desmitgades beigās, par desmit gadiem ātrāk nekā IPCC eksperti prognozēja pirms trim gadiem. Pesimistiskākajos scenārijos sasilšana strauji turpināsies arī pēc tam un pārsniegs Parīzes klimata vienošanās noteiktos 2 grādus.

Tas ir cilvēku darbības rezultāts. Būtiskākie punkti no vērienīgā ANO klimata ziņojuma
Foto: AP/Scanpix/LETA

Pozitīvā atziņa šajā "bēdu ielejā" ir – ja rīcība būs ātra un nekļūdīga, tiks pieņemti un īstenoti visi nepieciešamie lēmumi, labākajā gadījumā varam cerēt, ka ap 2100. gadu sasilšana nokrīt atpakaļ līdz 1,4 grādiem pēc Celsija, tādējādi sasniedzot vēlamo Parīzes klimata līguma scenārija mērķi.
Jāatgādina gan, ka 1,5 grāds pēc Celsija nav kaut kāds mīklains un strikti noteikts robežlielums klimata kā tāda ziņā. Tā drīzāk ir politiska vadlīnija, atskaites punkts. "1,5 grādu slieksnis ir svaŗīgs politiski, taču no klimata viedokļa tā nav kraujas mala, kurai pārkāpjot, pēkšņi uzreiz ir katastrofa pēc katastrofas. Pašā zemākajā emisiju scenārijā, ko izvērtējām šajā ziņojumā, paredzams, ka sasilšanas līmenis stabilizējas ap 1,5 grādiem vai nedaudz zemāk šī gadsimta laikā. Ja mēs spēsim iet šo ceļu, tad negatīvās sekas lielā mērā tiks novērstas," BBC citē doktori Amanda Mejkoka, Līdsas Universitātes Atmosfēras un klimata zinātnes institūta direktore.

Tas ir cilvēku darbības rezultāts. Būtiskākie punkti no vērienīgā ANO klimata ziņojuma
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Taču ziņojumā arī netiek izslēgti tā saucamie pavērsiena punkti, kur virkne izmaiņu šodien var novest pie daudz lielākām un neatgriezeniskām izmaiņām nākotnē. Šādi notikumi ar tālejošām sekām varētu būt, piemēram, izmaiņas okeāna straumēs.

Ūdens līmenis neizbēgami turpinās celties

Iepriekš publicētajos ziņojumos IPCC nav bijuši tik skaudri secinājumi par ūdens līmeņa celšanos okeānos un jūrās – prognozes bija piesardzīgas, galvenokārt tāpēc, ka trūka nepieciešamo datu vai tie nebija gana kvalitatīvi. Pētījumu trūkuma dēļ agrāk publicētajos ziņojumos, piemēram, netika pietiekami izsvērts kūstošo Grenlandes un Antarktikas ledāju faktors. Šoreiz arī šie dati iekļauti ziņojumā.

Katastrofālākajos scenārijos ūdens līmenis varētu celties par diviem metriem līdz gadsimta beigām un par pieciem metriem līdz 2150. gadam. Šie skaitļi ir ar mazu varbūtību, taču nav izslēdzami, un tas nozīmētu daudzu piekrastes pilsētu applūšanu.

Mērenākos scenārijos runa ir par pusmetra kāpumu līdz gadsimta beigām un par divu metru kāpumu līdz 2300. gadam. Tas ir divreiz vairāk nekā IPCC ekspertu 2019. gada prognozes.
Tomēr, pat ja izdodas ierobežot sasilšanu līdz 1,5 grāda slieksnim līdz gadsimta beigām, ūdens līmenis turpinās celties vēl ilgi pēc tam.

Tas ir cilvēku darbības rezultāts. Būtiskākie punkti no vērienīgā ANO klimata ziņojuma
Foto: AFP/Scanpix/LETA

"Pat ar globālo sasilšanu līdz 1,5 grāda robežai ilgtermiņā mēs varam rēķināties ar ūdens līmeņa celšanos par diviem līdz trim metriem," klāsta Melburnas Universitātes profesors un viens no IPCC ziņojuma autoriem Malte Meinhauzens.

Biežāk sagaidāmi arī ekstrēmas un īslaicīgas ūdens līmeņa svārstības. Kas iepriekš notika varbūt reizi gadsimtā, ap 2050. gadu jau varētu būt parādība, ar ko jārēķinās reizi vai divas desmitgadē.
Priecājieties tie, kam mājas tā patālāk no piekrastes.

Ne tikai CO2, bet arī CH4

Parasti globālās sasilšanas kontekstā visbiežāk dzirdam par ogļskābās gāzes emisijām. Šajā ziņojumā uzmanība pievērsta arī citām siltumnīcefektu izraisošajām gāzēm, tostarp metānam, kurš atmosfērā nonāk mazākā apjomā un tur noārdās ātrāk, bet ir ar desmitiem reižu spēcīgāku siltumnīcefektu.

Tas ir cilvēku darbības rezultāts. Būtiskākie punkti no vērienīgā ANO klimata ziņojuma
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ziņojumā norādīts, ka jāpieņem mēri arī metāna emisiju ierobežošanai, pretējā gadījumā pat panākumi CO2 izmešu iegrožošanā var nenest gaidītos rezultātus. Atmosfērā metāns nonāk no vairākiem avotiem – galvenie ir dabasgāzes un ogļu ieguve, atkritumu poligoni, kā arī lopkopība. Šobrīd metāna līmenis atmosfērā ir augstākais pēdējo vismaz 800 tūkstošu gadu laikā. Aptuveni 0,3 grādu pieaugumu no šī brīža līmeņa (1,1 grāds pēc Celsija) zinātnieki ieskaita tieši metāna "kontā". CO2 līmenis ir augstākais vismaz pēdējo divu miljonu gadu laikā.

Skars visu planētu, bet dažas vietas jo īpaši

Frāze "globālā sasilšana" vedina par šo procesu domāt planētas mērogā. Tas arī ir pareizi, jo planētas klimats ir saistīts vienotā sistēmā un gana spēcīgas izmaiņas otrā pasaules malā neizbēgami atstās sekas arī citās pasaules vietās. Taču nevar ignorēt arī faktu, ka daļā reģionu pārmaiņas ir daudz spējākas.

Tā, piemēram, Arktikas apgabalos gada aukstākajā periodā vidējā temperatūra kāps pat trīstik strauji nekā vidēji pasaulē. Līdzīgi arī ar ūdens līmeņa kāpumu, kur dažos visvairāk ievainojamajos reģionos tas kāps par piektdaļu straujāk nekā vidēji pasaulē.

Tas ir cilvēku darbības rezultāts. Būtiskākie punkti no vērienīgā ANO klimata ziņojuma
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Labās ziņas – zinātniekiem lielāka skaidrība par darāmo

Tas, ka šajā ziņojumā iekļautie vēstījumi ir, kaut ļoti biedējoši, bet tomēr visai konkrēti formulēti, ir arī laba ziņa. Tas nozīmē, ka zinātnieki pēdējo gadu laikā ir ārkārtīgi cītīgi strādājuši, lai vairāk uzzinātu par to, kā izmainās planētas klimats un kādi notikumi šos procesus virza. Ja vēl 2013. gadā aplēses par to, kādas būtu sekas dubultam CO2 emisiju daudzumam atmosfērā, variēja no 1,5 līdz 4,5 grādiem bez skaidra rādītāja, tad nu jau visai labi zinām, ka CO2 emisiju dubultošana nozīmētu sasilšanu līdz 3 grādu robežai. Šādas zināšanas arī paredz labāk modelēt vēlamo rīcību sasilšanas ierobežošanai. Labas kvalitātes dati ļauj izdarīt labākas kvalitātes prognozes un attiecīgi pieņemt labākus lēmumus mērķa sasniegšanai.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Klimata pārmaiņas Dabas aizsardzība Globālā sasilšana Zaļais dzīvesveids
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form