Tehnoloģijas ne tikai risina, bet arī var radīt problēmas, atgādina Levits
Foto: DELFI

"Pirms 20 gadiem bija lielas cerības saistībā ar internetu, ka tas atrisinās praktiski visas problēmas. Patiesība, kā jau vienmēr, ir pa vidu. Internets ir atrisinājis un turpinās risināt problēmas arī nākotnē, taču vienlaikus tas arī ir radījis problēmas," paneļdiskusijā "Digital Freedom Festival" (DFF) sarunā ar "Zeit" galveno redaktoru Kristofu Āmendu atzina Valsts prezidents Egils Levits un uzsvēra: "Mums ir sociāls un politisks pienākums izšķirt starp šiem pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, un tad ar negatīvajiem tikt galā."

Prezidents atsaucās uz prātulu, ka mūsdienās ir divu veidu cilvēki – tie, kuri ir internetā (sociālajos medijos), un tie, kuru nav vispār. Otrajiem ir risks tikt izslēgtiem no sociālās dzīves.

Tomēr svarīgi uzsvērt – ne jau tehnoloģijas pašas par sevi ir labas vai sliktas, visu nosaka to pielietojums.

Klasiskajā demokrātijas teorijā cilvēka lēmumu, arī politiskās uzvedības, avots ir viņš pats, viņa personība, kas konstanti mainās. "Šodien tu esi nedaudz cita personība nekā biji vakar, un rīt arī būsi nedaudz cita. Demokrātijā šo pieeju pieņem – clilvēks ir sociāla būtne un tās uzvedība ir atkarīga no socializācijas un brīvās gribas," klāstīja prezidents.

Mērķtiecīgs tehnoloģiju pielietojums var šo brīvo gribu arī ietekmēt, manipulēt ar to.

"Visas tavas darbības, tas, ko ievadi interneta meklētājos, arī fiziska pārvietošanās – viss tiek monitorēts. Ja persona konstanti tiek novērota, algoritmiem kļūst arvien vieglāk paredzēt, ko šī persona darīs. Un algoritmi kļūst arvien labāki un labāki, profilēt personu un paredzēt tās uzvedību kļūst vieglāk," pauda Levits. "Šodien daudzi saņem ļoti personalizētu informāciju, pielāgotu konkrētam lietotājam. Tādējādi ir viegli manipulēt ar personu un ietekmēt tās brīvo gribu. Piemēram, pamudināt izvēlēties to, nevis citu partiju vēlēšanās. Un te jau ir jautājums par demokrātiju. Ar šādām metodēm var ietekmēt personas uzvedību, tostarp politisko."

Levits norādīja, ka šādā veidā autoritāros režīmos var likt lietā tehnoloģijas, lai "meinstrīmotu" cilvēkus. "Ja kāds autoritārs režīms vēlas, lai cilvēki būtu "meinstrīmoti" (šādus cilvēkus var vieglāk pārvaldīt un kontrolēt), tad ir pieejami šādi rīki. Tā ir demokrātijas distopija," atzina Levits.

Kā cīnīties pret to, lai digitālās tehnoloģijas netiktu pielietotas šādiem nolūkiem? Prezidents uzsvēra, ka pirmais solis ir sākt atklātu diskusiju un pievērst šīm problēmām uzmanību. Viņš norādīja, ka tieši diskusija paver durvis rīcībai, kā piemēru minot klimata pārmaiņas – tās novērotas jau desmitgadēm ilgi, bet plašākā mērogā apspriestas vien pēdējos gados, pateicoties internetam un digitālajām tehnoloģijām. Nu tas jau ir rezultējies reālos politiskos lēmumos un starptautiskos līgumos.

Arī pats prezidents tīmeklī ievērojot piesardzību, tostarp neizmanto ģeolokācijas pakalpojumus un lieto VPN, tomēr atzina, ka kopumā tīmeklī no monitorēšanas izvairīties ir ļoti grūti: "Esmu, tāpat kā jūs šajā zālē, piegādājis gana daudz savas personīgās informācijas datu sistēmām."

Tags

Digital Freedom Festival
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form