Kopš Keplera kosmiskais teleskops beidza savu nepilnus desmit gadus ilgušo misiju, galvenā "planētu mednieka" uzdevumus nu veic TESS jeb "Transiting Exoplanet Survey Satellite". Kā liecina nosaukums, tas planētas meklē ar tā saucamo tranzīta metodi, proti, novēro zvaigznes un fiksē izmaiņas to spožumā, ko potenciāli var izraisīt planēta, kas šķērso zvaigznes disku. Nu TESS kontā ļoti aizraujošs atklājums – Zemes izmēra planēta, kas ap savu zvaigzni riņķo tā dēvētajā "zelta zonā" jeb potenciāli dzīvībai labvēlīgajā zonā, proti, ir ne pārāk tuvu un ne pārāk tālu no zvaigznes, vēsta "Space.com".

Dzīvībai labvēlīgā zona nozīmē arī iespējamību, ka uz planētas var būt šķidrs ūdens. Planēta TOI 700 d ir 101,5 gaismas gadu attālumā no Zemes un, visticamāk, tiks pastiprināti pētīta arī ar citiem instrumentiem. Datus, kas liecina par labu šīs planētas eksistencei, ievāca arī ar citu instrumentu – NASA Spicera kosmisko teleskopu.

Kaut gan ar TESS jau iepriekš atrastas Zemes izmēra planētas, tās nebija dzīvībai labvēlīgajā zonā, tāpēc šis ir pirmais ar šo mērinstrumentu veiktais potenciāli apdzīvojamas planētas atklājums.

Keplera teleskops šajā ziņā arī bija ražīgs. Izmantojot tādu pašu metodi kā TESS, ar Kepler atrasti aptuveni 70 procenti no mums pašlaik zināmajām aptuveni 4000 citplanētām, un dažas no tām arī bija Zemes izmēra planētas dzīvībai labvēlīgā zonā, no tām trīs vienas zvaigznes – Trappist 1 – sistēmā.

Kopumā ap zvaigzni TOI 700 (TOI nozīmē "TESS Object of Interest"), pamanītas trīs planētas. Viena no tām – TOI 700 b – ir Zemes izmērā, bet zvaigzni apriņķo 10 dienās, jo atrodas tai ārkārtīgi tuvu. TOI 700 c ir aptuveni 2,6 reižu lielāka par Zemi. Tas nozīmē, ka šī planēta, visticamāk, ir gāzu planēta, kuru pēc izmēra parasti klasificē kā mini Neptūnu.

Būtiski arī, ka 11 mēnešu ilgā datu ievākšanas periodā astronomi nav novērojuši nekādus spējus uzliesmojumus no TOI 700, kas palielina izredzes, ka planēta varētu būt apdzīvojama. Tā kā TOI 700 "uzvedas" stabili un prognozējami, astronomiem arī būs vieglāk modelēt apstākļus uz planētas.

Foto: NASA

Tagad pētniekiem priekšā tādi būtiski uzdevumi kā TOI 700 d precīzas masas noteikšana, kas arī palīdzētu saprast planētas blīvumu un attiecīgi sastāvu. Tāpat ar spektroskopijas palīdzību pētniekiem būs jānosaka planētas atmosfēras ķīmiskais sastāvs, lai saprastu, vai cerības par potenciāli dzīvības eksistencei labvēlīgo vidi ir pamatotas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!