Nogurums ir gan simptoms lielai daļai slimību, gan bieži sastopams mūsu ikdienas līdzgaitnieks. Vai tas var pāraugt izdegšanā? Vai šie stāvokļi ir normāla cilvēka reakcija uz pārslodzi, nopietnas slimības simptoms vai vienkārši mūsu iedomas un slinkums? Ko darīt, lai straujajā dzīves ritmā nenogurtu un darbā produktīvi strādātu, nevis pārstrādātos? Šos un citus jautājumus par nogurumu un izdegšanu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāsta jeb raidieraksta "RSU Veselības ekspresis" 15. epizodē šķetināja RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docente, imunoloģe un neiroloģe Viktorija Ķēniņa un RSU absolvente, sociālantropoloģe Marta Kāle.
"Noguruma cēloņi var būt dažādi – akūts vai hronisks iekaisums, onkoloģiskas un citas bīstamas slimības, stress, pārslodze. Tas ir simptoms, kuru nevaram objektīvi izmērīt – mums ir vienkārši jātic pacientam," stāsta ārste Viktorija Ķēniņa. "Var arī būt tā, ka fiziska slimība rodas tad, kad nogurumu ilgstoši ignorē. Tāpēc būtiski ir sakārtot dzīvesveidu, jo tas ietekmē mūsu organismu arī bioķīmiskā līmenī. Ir jānodrošina vismaz astoņu stundu miegs, fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs. Piemēram, kvalitatīva miega laikā mūsu smadzenēs izstrādājas acetilholīns, kas sakārto domas un dienas iespaidus pa plauktiņiem, tādējādi arī mazinot stresu. Arī medikamenti var palīdzēt uzlabot pašsajūtu – no tiem nav jābaidās, bet jāuzticas speciālistam."
Sociālantropoloģe Marta Kāle piebilst, ka sabiedrībā par izdegšanu ir dažādi viedokļi – to uztver gan kā saslimšanu, gan kā slinkumu. "Izdegšana rodas tad, kad prasības pret indivīdu neatbilst viņa resursu daudzumam. Tā var rasties no pārstrādāšanās, motivācijas trūkuma vai ilgstoša noguruma. Izdegšana var izpausties arī kā fiziski un psihiski traucējumi, kad cilvēks jūt, piemēram, ausu, muguras, vēdera sāpes, trauksmi, panikas lēkmes. Var rasties miega un ēšanas traucējumi, kā arī dažādas atkarības," atzīst Marta Kāle.
Antropoloģe uzsver, ka izdegšanu var dēvēt par pārspīlētu, pārprastu produktivitātes un labā darbinieka standarta īstenošanu, līdz tas kļūst bīstami veselībai.
