Topošais atkritumu pārstrādes čempions? Pēta baktēriju, kas mielojas ar poliuretāniem
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Aizvien lielai daļai izlietotu un grūti pārstrādājamu plastmasas savienojumu nonākot izgāztuvēs, daudzas pētnieku komandas pasaulē pievērsušās risinājumiem, kā plasmasas apriti pārvērst planētai draudzīgākā pasākumā. Vācijas zinātnieki ir ceļā uz risinājumu, kas pēc kādas desmitgades varētu palīdzēt pārstrādāt konkrētus savienojumus jau rūpnieciskos apmēros – tiek pētīta baktērija, kas barojas ar poliuretāniem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zinātnieki no Helmholca Vides izpētes centra un Freibergas Kalnrūpniecības un tehnoloģiju universitātes Starpdisciplinārā Ekoloģijas centra akadēmiskajā žurnālā "Frontiers of Microbiology" publicētā pētījumā (pētījumu vari lasīt šeit) raksturo jaunu Pseudomonas ģints baktēriju sugu, kas ne tikai noārda poliuretānu, bet arī barojas no blakusproduktiem, lai ražotu enerģiju.

Šīs ģints baktērijas ir zināmas ar savu spēju izturēt skarbus apstākļus, piemēram, augstu temperatūru, skābu vidi. Arī plastmasas noārdīšanas procesā var veidoties dažādi toksiski savienojumi, kas lielāko daļu baktēriju nogalina, bet nupat atklātā baktēriju suga spēj šajos apstākļos izdzīvot.

Pētījuma gaitā laboratorijas apstākļos zinātnieki baroja konkrētās sugas baktērijas ar poliuretāna komponentēm.

"Atklājām, ka baktērija tās spēj noārdīt un izmantot kā enerģijas avotu," izdevumam "The Guardian" skaidro viens no pētījuma autoriem Hermans Haipīpers.

Viņš atgādina, ka šobrīd pētījumi šajā virzienā ir pašā sākumposmā. Ja viss izdosies tā, kā iecerēts, šīs baktērijas poliuretānu noārdīšanai rūpnieciskos apmēros varētu sākt izmantot pēc kādiem 10 gadiem.

Nākamais solis – identificēt tos gēnus baktērijas genomā, kas atbildīgi par poliuretānus noārdošo enzīmu ražošanu.

Arī britu zinātnieks no Portsmutas universitātes, profesors Džons Makgīans, kas nav tieši saistīts ar šo pētījumu, arī uzsver, ka jārod risinājumi, lai kontrolētu toksisko blakusproduktu nonākšanu apkārtējā vidē. "Dažu poliuretānu noārdīšanās procesā rodas toksiski blakusprodukti, ar tiem jāapietas uzmanīgi. Kaut pagaidām vēl priekšā liels darbs, šis ir aizraujošs un nepieciešams pētījums, kas nodemonstrē, cik lietderīgi ir pētīt dzīvo dabu. Saprotot un savā labā izmantojot dabiskos procesus, varam atvērt durvis patiesi inovatīviem atkritumu pārstrādes risinājumiem."

Iepriekš poliuretāna noārdīšanā pētīta arī sēņu valsts organismu lietderība, taču baktērijas ir daudz vieglāk pielāgot rūpnieciskai izmantošanai.

Pat ja zinātniekiem izdosies radīt rūpnieciski pavairojamu un pielietojamu baktēriju kultūru šobrīd grūti pārstrādājamu plastmasas savienojumu noārdīšanai, Haipīpers uzsver, ka "tas nenozīmē pilnīgu risinājumu. Galvenais vēstījums aizvien ir – pēc iespējas jāizvairās no plastmasas nonākšanas vidē vispār."

Tags

Klimata pārmaiņas Atkritumu šķirošana Bioloģija Atkritumi Zaļais dzīvesveids Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form