Foto: AP/Scanpix/LETA
Trešdienas vakarā ap pulksten 19 pēc Latvijas laika ASV prezidenta amatā tiks inaugurēts Džo Baidens, tādējādi noslēgsies, iespējams, dažās pēdējās desmitgadēs viena no skandāliem bagātākajām prezidentūrām – Donalda Trampa administrācijas laiks. Pirms kandidēšanas, gan priekšvēlēšanu laikā 2016. gadā, gan savas prezidentūras laikā, gan arī 2020. gada kampaņā jau pandēmijas pārņemtajā pasaulē Tramps nekad nekautrējās no sava viedokļa paušanas, turklāt bieži vien darīja to apgalvojuma formā un ar vislielāko pašpārliecinātību. Pat tad, ja lielākā daļa zinātnieku bija pilnīgi pretējās domās. Atskatāmies uz piecām reizēm, kad Trampam nepavisam nebija pa ceļam ar zinātni un reizēm vienkārši pašsaprotamām lietām.

Globālā sasilšana kā ķīniešu sazvērestība


Klimata pārmaiņu jautājums bija viens no centrālajiem aspektiem. Tramps par klimata pārmaiņām ir teicis daudz ko. Nodēvējis tās gan par būtisku problēmjautājumu, gan par mistiku, viltus problēmu vai vispār neeksistējošu lietu, gan arī par… jā – Ķīnas rūpīgi izplānotu un īstenotu sazvērestību, lai grautu ASV ekonomiku. Kopumā var teikt, ka viņa nostāja bijusi pretrunu pārbagāta.

BBC, atskatoties uz Trampa nostāju klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas jautājumos, atgādina – vēl pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem – 2009. gadā – Tramps pat bijis viens no tiem biznesmeņiem, kas parakstījis "New York Times" publicētu reklāmrakstu, kurā pausts atbalsts ar likumdošanu atbalstītai cīņai pret straujākām klimata pārmaiņām. "Ja mēs nerīkosimies uzreiz, ir zinātniski nenoliedzams fakts, ka būs katastrofiskas un neatgriezeniskas sekas cilvēcei un mūsu planētai," toreiz vēstīja publikācija, zem kuras ir arī Trampa paraksts.

Pēc dažiem gadiem Trampa domas jau bija pavisam citas. 2012. gadā viņš nāca klajā ar visai grandiozu apgalvojumu, ka klimata pārmaiņas radījusi "Ķīna, lai padarītu ASV ražošanu nekonkurētspējīgu". Vēlāk, kad viņš par šo paziņojumu "izsaukts uz skatuves", Tramps apgalvojis, ka tas esot bijis joks.

Arī priekšvēlēšanu laikā Tramps uzsvēra, kā naudas atvēlēšana klimata pārmaiņu iegrožošanai un dažādu nosacījumu, ierobežojumu ievērošana ražošanas sektoram, transporta sektoram utt. liedz ASV atkal padarīt diženu, kas arī rezultējās klimata pārmaiņu noliedzēju virzīšanā dažādos amatos, kas tieši saistīti ar vides jautājumiem. Tāpat ar Trampa gādību ASV izstājās no Parīzes klimata vienošanās.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Protams, klimata pārmaiņu noliegšana nav Trampa jaunieviesums un nekas unikāls Republikāņu partijas pārstāvju aprindās, kā "Delfi" norāda ASV politikas pētnieks Mārtiņš Hiršs.

"Tramps ir saistīts ar plašu klāstu melu, maldu un pat sazvērestību ienešanu ASV politikā, bet klimata pārmaiņu noliegšana ASV eksistē jau ilgi pirms Trampa prezidentūras. Republikāņu partija pēdējās desmitgadēs ir atbalstījusi lielos biznesus, līdz ar to noliegusi klimata pārmaiņas. Ja klimata pārmaiņas eksistē, tas nozīmē, ka jāierobežo rūpniecības radītie videi kaitīgie izmeši, kas padārdzinātu rūpniecības izmaksas. Konservatīvie noliedz klimata pārmaiņas, jo tas nozīmētu plašu, progresīvu pārmaiņu veikšanu sabiedrībā, kam konservatīvie pretojas ne tikai ASV," bilst Hiršs un piebilst, ka vēl viens aspekts ir arī "Trampa vēlme sistemātiski atcelt visus Baraka Obamas pieņemtos lēmumus, tai skaitā izstāties no Parīzes klimata vienošanās."

Savukārt pēdējos gados Trampa domas atkal svārstījās kaut kur ap "kaut kādas pārmaiņas varbūt eksistē" viedokli.

"Man nešķiet, ka tas ir izdomājums. Es domāju, ka droši vien ir kaut kāda atšķirība, bet nezinu, vai tā ir cilvēku darbības izraisīta. Nevēlos tam atvēlēt triljonus un triljonus dolāru," Tramps 2018. gadā pauda intervijā raidorganizācijai CBS.

Tāpat dažos vēlākos paziņojumos Tramps šo problēmu sašaurinājis līdz izpratnei "tīrs gaiss un ūdens", paužot: "Klimata pārmaiņas man ir ļoti svarīgs jautājums. Esmu dzīves laikā daudz izteicies par ietekmi uz vidi, un man ir ļoti, ļoti svarīgs kristāldzidrs, tīrs ūdens un tīrs gaiss."

Vairāki eksperti un politisko norišu komentētāji norādījuši, ka Trampam īsti nav izpratnes par globālo klimata pārmaiņu jautājumu – viņš to bieži sašaurina līdz jautājumam par piesārņojumu vai nelaiž garām katru aukstuma vilni kā iespēju paironizēt, "kur tad ir tā globālā sasilšana?", jaucot vienā katlā klimatu ar laikapstākļiem.

"Viņš īsti nesaprot, ko nozīmē klimata pārmaiņas," BBC Trampa nekonsekventos prātojumus komentēja vides likumdošanas eksperts un profesors Kolumbijas Universitātē Maikls Džerards.

Turpretī zinātniskajā kopienā pārsvarā šajā jautājumā valda konsenss – klimata pārmaiņas ir īstas, tās notiek strauji un šobrīd, un viens no ļoti būtiskiem faktoriem ir antropogēnā jeb cilvēku darbība un tās sekas.

Organisms kā baterija ar galīgu enerģijas daudzumu


Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tramps nav liels fizisko aktivitāšu cienītājs. Saskaņā ar paša Trampa uzskatiem, varbūt tieši tas ir noslēpums ilgam mūžam?

Izdevuma "The New Yorker" rakstā un arī "The Washington Post" žurnālistu sarakstītā Trampa biogrāfijā "Trump Revealed" Trampam piedēvēts kāds visnotaļ interesants uzskats – viņš esot pārtraucis lielāko daļu fizisko aktivitāšu uzreiz pēc koledžas, jo uzskatījis, ka cilvēka ķermenis ir gluži kā baterija, kuru atkārtoti nevar uzlādēt. Proti, tam ir ierobežots un iepriekš noteikts enerģijas daudzums, kuru fiziskas aktivitātes tikai lieki tērējot. To, cik šie apgalvojumi par Trampa uzskatiem patiesi un domāti nopietni, grūti spriest, bet par šo teoriju 2016. un 2017. gadā, atsaucoties uz "The New Yorker" rakstu, vēstīja un uzjautrinājās ne viens vien liels medijs.

Vienīgā fiziskā aktivitāte, kuru Tramps nesmādējot ārpus savu prezidenta pienākumu pildīšanas, ir golfs, bet arī tad lielākoties golfa kompleksā nepārvietojas staigājot, bet gan braucot.

Katrā gadījumā priekšstats par ierobežotu "dzīves enerģijas" daudzumu, protams, ir pilnīgi greizs. Jā, fizisku aktivitāšu rezultātā organisms, protams, patērē vairāk enerģijas nekā vienkārši sēžot vai guļot, bet šīs enerģijas rezerves tiek atjaunotas ar pārtiku. Ja jau jālieto analoģijas, tad mūsu organisms drīzāk ir kā uzlādējama baterija, kas turklāt regulāru, pareizi izpildītu un samērīgu fizisko aktivitāšu rezultātā kļūst tikai ar enerģiju bagātāka un efektīvāka.

No vakcīnu noliedzēja līdz atbalstītājam


Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vēl krietni pirms kandidēšanas Tramps 2007. gadā Floridas izdevumam "Sun Sentinel" izteica savas bažas par vakcīnām kā autisma cēloni. Īpašas bažas Trampam raisot tas, cik daudz vakcīnu īsā laikā jāsaņem bērnam, kā arī par kombinēto masalu, epidēmiskā parotīta (cūciņu) un masaliņu vakcīnu.

"Kad es augu, autisms nebija problēma. Tagad pēkšņi tā ir kā epidēmija. Katram ir sava teorija. Mana teorija, un es par to esmu pētījis, jo man pašam ir mazi bērni, ir vakcīnas. Mēs dodam šīs apjomīgās injekcijas uzreiz, un es tiešām domāju, ka tas kaut ko nodara bērniem," izdevumā "Sun Sentinel" sprieda Tramps. Viņš pats savu tolaik divus gadus veco dēlu Baronu vedot vakcinēt, taču "pa vecajai modei", katru poti atsevišķi un ar vairāku mēnešu pauzi.

Jāatgādina, ka kombinētās vakcīnas saistībai ar autismu nav zinātnisku pierādījumu, bet šis mīts aizvien dzīvo pateicoties 1998. gadā publicētam Endrū Džeremija Veikfīlda pētījumam. Pētījums bija ne tikai metodoloģiski nekvalitatīvs, bet arī lielā mērā falsificēts, tādēļ tika atsaukts. Pats Veikfīlds nu ir kļuvis par vienu no vakcinācijas pretinieku autoritātēm un turpina nākt klajā ar publikācijām, grāmatām un pat filmām savas pozīcijas aizstāvībai.

Izteikumi pret vakcināciju no Trampa izskanējuši vairākkārt arī turpmākajos gados. Tostarp jau cīnoties par Republikāņu partijas nomināciju Tramps atkal izteicies, ka tieši vakcinācijas režīms ir tas, pret ko viņam ir pretenzijas, jo tas esot domāts "zirgam, ne bērnam", kā arī apgalvoja, ka zinot "divus, divarpus gadus vecu, skaistu bērnu, kuru aizveda vakcinēties, un pēc nedēļas vēlāk bērnam bija spēcīgs drudzis, kļuva ļoti, ļoti slikti, un nu bērnam ir autisms".

Daudz pozitīvāk par vakcināciju Tramps izteicās 2019. gadā, kad ASV bija novērojami pēdējo gadu laikā lielākie masalu uzliesmojumi.

"Viņiem (bērniem) ir jāsaņem vakcīnas. Vakcinācija ir ļoti svarīga," žurnālistiem brīfingā Baltajā namā uzsvēra Tramps.

Arī Covid-19 pandēmijas kontekstā Tramps vairs nav vakcīnas noliedzēju ierakumos un pat nekautrējies uzņemties daļu goda par to, ka vakcīnas izdevies radīt tik ātri.

Pretmalārijas zāles un dezinfekcijas līdzekļa injekcijas pret Covid-19

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Turpinājumā, protams, nevar izlaist pagājušā gada Covid-19 krīzes pamudinātus Trampa prātojumus par to, kā ātrāk pandēmiju uzveikt.

2020. gada pavasarī, kad par jauno koronavīrusu un tā izraisīto slimību vēl visnotaļ maz zināja arī pētnieki, viens bija skaidrs – šī būs nopietna problēma, tāpēc risinājumi jāmeklē steidzami, un nevienu iespēju nevar izslēgt, pirms tā nav aplūkota caur zinātnisko pētījumu prizmu.

Sākotnēji izskanēja cerības par dažiem jau tirgū eksistējošiem preparātiem, kas savulaik radīti citu slimību profilaksei vai ārstēšanai, un, iespējams, varētu noderēt arī pret Covid-19. Tika uzsākti pētījumi, tostarp Pasaules Veselības organizācijas koordinētais starptautiskais klīniskais pētījums "Solidarity", kurā tostarp tika vērtēts, vai zināms labums varētu būt no hlorohīna un hidroksihlorohīna lietošanas Covid-19 ārstēšanā. Visai drīz tika secināts, ka šis pretmalārijas līdzeklis gluži nebūs palīgs cīņā pret Covid-19.

Tas gan netraucēja Trampam preses konferencē Baltajā namā 2020. gada aprīļa sākumā, vēl pirms uzticamu pētījumu rezultātiem, paziņot: "Ko jūs varat zaudēt? Hidroksihlorohīns – pamēģiniet to!" Šķiet, ka šādas lietas nebūtu jāatgādina, bet tomēr izrādās, ka ir gan, – lietojot medikamentus, kuru efektivitātei pret konkrētām saslimšanām un drošumam nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, zaudēt var diezgan daudz, arī dzīvību, kā tas notika ar kādu kungu gados, kurš bija nolēmis pašārstēties ar akvāriju dezinfekcijas līdzekli, kura sastāvā ir hidroksihlorohīns.

Ar to gan nebeidzās Trampa ierosinājumi, kā ātrāk uzveikt Covid-19. Tostarp brīfingā, kurā tika klāstīts par ASV Tēvzemes drošības departamenta Zinātnes un tehnoloģiju pārvaldes veiktajiem pētījumiem, painteresējās, kā īsti ir ar dezinfekcijas līdzekļiem, ja jau tie palīdz nonāvēt vīrusu uz virsmām.

"Un tad mēs runājam par dezinfekcijas līdzekli, kas spēj vīrusu nonāvēt minūtes laikā. Vienā minūtē! Vai ir kaut kāds veids, kā mēs varētu šo izmantot… injekcijas veidā, teju kā tīrīšana?" un turpināja: "Būtu interesanti šo pārbaudīt." Tāpat Tramps ierosināja "dot virsū" organismam ar "jaudīgu starojumu, vai nu ultravioleto, vai vienkārši ļoti spēcīgu gaismu. Domāju, jūs minējāt, ka tas nav pārbaudīts, bet jūs to pārbaudīsiet. Un ja jūs gaismu dabūtu iekšā ķermenī, ko droši vien var paveikt caur ādu vai citā veidā… skan interesanti."

Kolumbijas Universitātes profesors Īrvains Redleners izdevumam "The Guardian" toreiz atklāja, ka pēc šādiem Trampa paziņojumiem "atkārās žoklis".

"Es nespēju noticēt, ka 2020. gadā man ir jābrīdina ikviens, kas ieklausās prezidenta teiktajā, ka dezinfekcijas līdzekļa injicēšana var tevi nogalināt," izdevums "The Guardian" citēja bijušo Valdības ētikas biroja vadītāju Valteru Šaubu.

Te rodas jautājums, vai Tramps vienmēr arī tic tam, ko pats saka un jautā, tāpēc to "Delfi" uzdeva arī ASV politikas pētniekam Hiršam. "Tramps ir ar ļoti zemu izglītības līmeni, nespēj koncentrēties un noturēt uzmanību uz sarežģītiem jautājumiem. Vienlaikus viņš pats sevi uzskata par "ģēniju". Daļa Trampa apgalvojumu, piemēram, Covid-19 nopietnuma apšaubīšana, ir ciniska vēlēšanu stratēģija un mačo tēla uzturēšana, bet daļai savu trako apgalvojumu Tramps, visdrīzākais, pats tic," spriež pētnieks.

Vai klaja iešana pretrunā zinātniekiem četru prezidentūras gadu laikā atstās paliekošas sekas uz to, cik lielā mērā ASV sabiedrība uzticas zinātnei? Hiršs uzskata, ka "Tramps ir gājis pretrunā ne tikai zinātnei, bet arī realitātei, un, piemēram, lielākā daļa republikāņu ASV patlaban uzskata, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas, kaut tam nav nekādu pierādījumu. Tramps sistemātiski ir iznīcinājis uzticību medijiem, zinātnei un padarījis melus un sazvērestības teorijas par daļu no amerikāņu ikdienas. Patlaban pat ASV Kongresā jau ir ievēlēti daži cilvēki, kuru vēlēšanu platformas daļa bija "QAnon" sazvērestības teorijas. Tramps ir aizvedis daļu ASV sabiedrības greizo spoguļu pasaulē."

Skats saulē


Foto: AFP/Scanpix/LETA

Noslēgumā atgādinājums par nedaudz amizantu Trampa izgājienu. To neiesaka atkārtot ne zinātnieki, ne ārsti, ne jebkurš, kam piemīt veselais saprāts.

Kad astronomi paziņo par gaidāmu saules aptumsumu un pasaules vietām, kur to varēs vērot, teju allaž komplektā ar šo informāciju nāk brīdinājums – arī saules aptumsuma laikā bez acu aizsarglīdzekļiem uz sauli skatīties nevajag. Turklāt arī parastas saulesbrilles tomēr nebūs gana efektīvs aizsarglīdzeklis, un pat vien dažas sekundes, skatoties tieši uz sauli bez aizsarglīdzekļiem, var novest pie neatgriezeniskiem bojājumiem gan radzenei, gan lēcai, gan tīklenei.

Lielākā daļa cilvēku pret šo brīdinājumu neizturas vieglprātīgi. Bet tad arī lielvalsts ASV prezidents Donalds Tramps, kurš 2017. gada saules aptumsumam nolēma "uzmest aci" bez jebkādas aizsardzības. Tiesa, vēlāk gan viņa kundze Melānija, gan pats Tramps tomēr uzvilka aptumsuma vērošanai piemērotas aizsargbrilles.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!