Savulaik ir veikti līdzīgi apsekojumi, taču iekļaujot analīzē vien dažus simtus ezeru. Nu hidrologi pastrādājuši daudz cītīgāk – ASV pētnieku komanda septiņus gadus apkopoja datus par 85 tūkstošiem ezeru visās pasaules malās, tostarp arī iekļaujot dažus Latvijas ezerus. Datu kopa nudien iespaidīga – apmēram 5,14 miljoni satelītattēlu.
"Neviens nav pētījis ezeru krāsu globālā mērogā," vietne "Phys.org" citē pētījuma autoru Sjao Janu. Turklāt būtiski, ka iekļauti arī mazi ezeri, kas iepriekš veiktos pētījumos nav ņemti vērā. Tādējādi šī izlase ir daudz reprezentatīvāka.
Gan lieli, gan mazi, visi ezeri sadalīti kategorijās pēc tā, kādā krāsā visbiežāk ir to ūdens. Tā kā ezeru ūdens krāsa mainās atkarībā no gadalaika, pētnieki aplūkoja septiņos gados dažādos gadalaikos iegūtus satelītattēlus un skatījās, kādā krāsā attiecīgā ezera ūdens ir visbiežāk un visilgāko laika posmu.
Dati pieejami interaktīvā kartē, kuru vari aplūkot, klikšķinot šeit.
Tālāk informācija par ezeru ūdens krāsu apskatīta kontekstā ar klimatu attiecīgajos apgabalos. Biežāk ezeri ar zilu ūdens krāsu ir ziemeļu puslodē, apgabalos, kur ir vairāk nokrišņu un zemāka temperatūra, bet ziemā ūdenstilpes bieži klāj ledus. Zila ūdens ezeru īpatsvars ir apmēram viena trešā daļa. Pārējās divas trešdaļas ir ezeri ar duļķaināku ūdeni zaļā vai brūnā krāsā – šādi ezeri biežāk sastopami sausākos reģionos gan dziļi kontinentu iekšienē, gan tuvu jūru vai okeānu krastiem.
Ezeri vietās, kur vasarā vidējā temperatūra bija zem 19 grādiem pēc Celsija, biežāk bija ar zilas krāsas ūdeni. Taču ap 14% no šiem ezeriem atrodas vietās, kur vasarās temperatūra tuvojas šai robežai. "Ja vidējā vasaras temperatūra pieaug par trim grādiem pēc Celsija – un šo scenāriju pētnieki uzskata par ticamu pat šī gadsimta ietvaros –, tad ūdens apmēram 3800 ezeros no zila varētu kļūt zaļš vai duļķaini brūns. "Siltākā ūdenī vairāk "zied" aļģes, kas arī izmaina ūdens īpašības," bilst Jans.
Katrīne O'Reilija no Ilinoisas Štata universitātes arī atgādina – kaut aplūkota informācija par 85 tūkstošiem ezeru, daudzi tāpat analīzē nav iekļauti. "Mēs pat nezinām, cik pasaulē vispār ir ezeru."
Daudzi ezeri ir pārāk mazi, lai ar satelītiem ievāktu uzticamus datus ilgā laika posmā. Dažas aplēses liecina, ka zilo nokrāsu, planētai sasilstot, varētu zaudēt desmitiem tūkstoši pasaules ezeru. Tas arī izmainītu šo ezeru pielietojumu. Piemēram, ja no ezera tiek ņemts dzeramais ūdens, attīrīšanas process būtu sarežģītāks, ja ezers bieži "ziedētu". "Var pat būt laika posmi, kad šādu ezeru ūdens vispār nav izmantojams, un ekosistēmas izmaiņas var nozīmēt arī noteiktu ezerā dzīvojošo sugu izzušanu," spriež O'Reilija. Turklāt neviens arī negrib peldēties zaļā, aļģēm pilnā ezerā, par rekreācijas aspektu aicina neaizmirst O'Reilija.
