Profesore Ozlema Tureči un viņas vīrs Ugurs Sahins ir biotehnoloģiju uzņēmuma "BioNTech" līdzdibinātāji. Plašāka publika par viņu kompāniju uzzināja, pateicoties efektīvai mRNS vakcīnai pret Covid-19, kas tika izstrādāta sadarbībā ar farmācijas gigantu "Pfizer". Nu intervijā BBC Tureči un Sahins izteikušies, ka lielais izrāviens mRNS vakcīnu tehnoloģijās palīdzēs līdz 2030. gadam izstrādāt arī vakcīnu pret vēzi – par to sapņots jau sen.
Abiem zinātniekiem ir sajūta, ka vēža izārstēšana ir gandrīz jau ar roku aizsniedzams sasniegums, un vakcīna pret vēzi tirgū varētu nonākt jau līdz desmitgades beigām. "Mēs uzskatām, ka tas notiks līdz 2030. gadam," pārliecību pauda Sahins.
Pašlaik izpētes procesā esošā vakcīna arī būtu balstīta uz mRNS tehnoloģijām, gluži kā "Pfizer/BioNTech" izstrādātā vakcīna pret Covid-19. Jaunais koronavīruss mūsu šūnām piestiprinās ar tā dēvētajiem pīķa jeb S (spike) proteīniem. Tieši pret tiem ir "mērķētas" mRNS vakcīnas – ar vakcīnu organismā tiek nogādātas ģenētiskās instrukcijas nekaitīgu vīrusa pīķa proteīnu ražošanai. Imūnšūnas iemācās tos atpazīt un neitralizēt, un spēj nodrošināt ātru un spēcīgu imūno atbildi tad, kad cilvēks ir inficējies jau ar dzīvu vīrusu. Būtībā to pašu pieeju var izmantot, lai iemācītu imūnsistēmai tikt galā ar vēža šūnām, uzskata pētnieki. Protams, ievadot organismā nevis ģenētiskās instrukcijas vīrusa S proteīna ražošanai, bet vēža šūnu antigēniem.
"Mērķis ir panākt, ka varam pacientam uzreiz pēc operācijas piedāvāt individualizētu vakcīnu un ierosināt imūno atbildi, kur pacienta T šūnas "skenētu" organismu, meklējot vēl atlikušās vēža šūnas, un ideālā gadījumā tās arī iznīcinātu," nodomu atklāj Sahims.
Tureči, kaut cer uz izdošanos, atgādina nepriecāties pirms laika. "Kā zinātnieki mēs allaž esam piesardzīgi ar apgalvojumiem par zālēm pret vēzi," bilst pētniece. Ir veikti vairāki būtiski atklājumi, bet darbs turpinās – gluži kā visus aizvadītos 20 gadus, raidījumā izteicās Tureči.
