No plašā "piedāvājuma" – jo vienā rakstā uzskaitīt visu, kas uziets un atklāts okeānu dzelmē, vienkārši nav iespējams – atlasījām dažus interesantākos un raksturīgākos atradumus, ar ko pārsteidz dzīles.
Trīs miljoni zem ūdens
Tiklīdz cilvēce atklāja veidu, kā pārvietoties pa ūdeni, tā izveidojās arī “zemūdens muzeji” – kad sāka slīkt gan paši peldošie objekti, gan to pārvadātās lietas. Vēlāk tam pievienojās tehnoloģiju progress, piemēram, lidmašīnu un kosmosa aparātu atliekas, kas tikušas cauri atmosfērai nesadegot un iegāzušās okeānā.
Pa šiem gadu tūkstošiem pasaules ūdeņos – okeānos, jūrās, upēs un ezeros – ir sakrājies, šķiet, tāds skaits priekšmetu, ka no tiem varētu salikt kalnu, kuram blakus Everests izskatītos pēc Ežukalna (Latvijas zemākais paugurs – red.). Turklāt ar katru aizgājušo gadu šīs lietas kļūst arvien senākas un līdz ar to arī vērtīgākas – gan zinātniekiem, gan arī dārgumu medniekiem. Zemūdens arheologi, pētnieki un ūdenslīdēji strādā saskaņā ar starptautiskām regulām – 1982. gadā ANO izstrādāja starptautisku vienošanos, Jūras tiesību konvenciju, lai pārvaldītu okeānu, to resursu izmantošanu un cilvēces kopējo mantojumu.
